Jauns ieskats antibiotiku rezistencē. Pētījums parāda hospitālo baktēriju spēju mainīties
Flindersas universitātes pētnieki koncentrējas uz to, kā baktēriju šūnas pielāgojas un pretojas pretmikrobu medikamentiem. Pētījumā koncentrējas uz hospitālo Acinetobacter baumannii celmu un tā šūnu reakciju uz nozīmīgu antibiotiku kolistīnu.
Pasaules Veselības organizācija rezistenci pret antibiotikām nosauc par vienu no lielākajiem draudiem globālajai veselībai, nodrošinātībai ar pārtiku un attīstībai, pieaugot infekciju skaitam, tostarp pneimonijai, tuberkulozei, gonorejai un salmonelozei, kļūstot grūtāk ārstējamām, jo to ārstēšanai izmantotās antibiotikas kļūst mazefektīvas.
Pētnieki brīdina, ka rezistence pret antibiotikām rezultējas ilgākā uzturēšanās laikā slimnīcā, augstākās medicīniskajās izmaksās un mirstībā.
"Visā pasaulē tiek identificēts un ražots medicīniskai lietošanai arvien mazāk jaunu antibiotiku, un to papildina arvien pieaugošā antibiotiku rezistence, kas novērota baktēriju celmos, kas izraisa infekcijas," saka Flindersas mikrobu pētniece Dr. Sāra Džailsa.
"Ja mēs varam izprast baktēriju mehānismus, piemēram, šo, mēs potenciāli varam pielietot jaunas terapijas pacientu ārstēšanai, jo īpaši tiem, kuriem ir daudzu zāļu rezistentas bakteriālas infekcijas."
Kā daļu no NHMRC-Flinders Universitātes pētniecības stipendijas pētījuma Dr Giles un citi autori atzīmēja, ka A. baumannii baktēriju celmam bija divdaļīga signālu sistēma, kas mainīja tā iespējamo reakciju uz ārstēšanu ar antibiotikām.
Šī novērotā “divkomponentu signāla pārraide” ietver atbildes regulatora proteīnu StkR/S sistēmā, kas darbojas kā represors un ģenētiski noņemot, tiek novēroti simtiem transkripcijas izmaiņu.
Dažas no šīm izmaiņām ietekmē baktēriju šūnas ārējās membrānas sastāvu, izraisot kolistīna rezistenci.
"Kolistīns ir pazīstams kā "pēdējās iespējas" antibiotika, tāpēc ir ļoti svarīgi identificēt un izprast mehānismus, kas veicina baktēriju rezistenci pret antibiotikām," saka vecākā pētniece profesore Melisa Brauna.
Antimikrobiālā rezistence (AMR) rodas, kad baktērijas, vīrusi, sēnītes un parazīti laika gaitā mainās un vairs nereaģē uz zālēm, padarot infekcijas grūtāk ārstējamas un palielinot slimības izplatīšanās, slimības smaguma un pat nāves risku.
AVOTS: Giles SK, Stroeher UH, Papudeshi B, et al. The StkSR Two-Component System Influences Colistin Resistance in Acinetobacter baumannii. Microorganisms, 2022; 10 (5): 985