Jaunieši un sausās acs sindroms
Sausās acs sindroms rodas, kad acis neražo pietiekami daudz asaru vai saražotās asaras ir sliktas kvalitātes, proti, tajās trūkst lipīdu vai gļotu slāņa, kā rezultātā asaru plēvīte kļūst nestabila un ātri iztvaiko. Slimības simptomus var raksturot kā smilšainu sajūtu acīs, niezi vai dedzinošu sajūtu acīs, acu apsārtumu, gaismas jutību un miglainu redzi. Ir vairāki riska faktori, kas palielina sausās acs sindroma iespējamību, piemēram, stress un kontaktlēcu lietošana. Slimība biežāk sastopama sievietēm. Vecuma grupā no 18 līdz 25 gadiem galvenais riska faktors ir ilgstoša ekrānu lietošana.
Pētījumu, kurā ilgstoši tika novēroti 50 jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem, vadīja Dr. Reičela Keismora (Rachel Casemore) no Astonas Universitātes Optometrijas skolas. Tas ir pirmais šāda veida pētījums. Pētnieki meklēja sausās acs sindroma simptomus dalībniekiem, analizēja dzīvesveida faktorus un veica atkārtotu novērtējumu pēc gada, lai noskaidrotu slimības attīstību.
Sākotnējā pētījuma rezultāti liecināja, ka 56 % dalībnieku bija sausās acs sindroms, bet 90 % dalībnieku bija vismaz viena šīs slimības pazīme. Apmēram pusei dalībnieku bija zaudēti vismaz 25 % no meiboma dziedzeriem — dziedzeriem, kas ražo acu asaru plēvītes ārējo lipīdu slāni, kurš novērš asaru iztvaikošanu un palīdz saglabāt acu mitrumu. Gadu vēlāk tika konstatēta būtiska sausās acs sindroma progresēšana.
Turklāt tika atklāta saistība starp dalībnieku ekrāna lietošanas ilgumu un sausuma pazīmēm uz acs virsmas. Vidējais ekrānu lietošanas laiks bija astoņas stundas dienā.
Pētnieki secināja, ka sausās acs sindroma simptomu un progresēšanas pierādījumi jauniešu grupā norāda uz nepieciešamību laikus identificēt potenciālās pazīmes un atpazīt tos, kuriem pastāv risks attīstīties slimībai. Šiem indivīdiem var sniegt ieteikumus par agrīnu slimības pārvaldību, lai palēninātu tās attīstību.
Sausās acs sindroma progresēšanu un attīstību var palēnināt ar dažādiem paņēmieniem. Dr. Keismora uzsver, ka vienkāršākie veidi ir regulāri pārtraukumi ekrāna lietošanā, mirkšķināšanas vingrinājumi, kas veicina šķidruma izdalīšanos no meiboma dziedzeriem, kā arī pietiekama hidratācija. Tāpat svarīga ir veselīga un sabalansēta diēta, īpaši bagātināta ar omega-3 taukskābēm, kā arī regulāri miega paradumi.
Dr. Keismora iesaka personām ar neregulāriem miega paradumiem, ko izraisa miega traucējumi vai trauksme, meklēt speciālistu palīdzību. Kontaktlēcu lietotājiem ir svarīgi regulāri apmeklēt acu speciālistus, lai pārliecinātos par pareizu lēcu pielāgošanu, ievērotu lēcu nomaiņas grafiku, lietošanas ilguma ierobežojumus, tīrīšanas procedūras un drošības ieteikumus — piemēram, izvairītos gulēt, dušoties vai peldēties ar kontaktlēcām.
Dr. Keismora piebilda:
"Satraucoši redzēt, ka sausās acs sindroma pazīmes un simptomi pieaug jauniešu vidū, ko daži pētnieki jau dēvē par 'dzīvesveida epidēmiju'.
Acu aprūpes speciālistiem ir lieliskas iespējas identificēt sausās acs sindroma klīniskos rādītājus un konsultēt jauniešus par maināmiem riska faktoriem, piemēram, ekrānu lietošanas paradumiem, miega režīmu, kontaktlēcu lietošanu, uzturu, mirkšķināšanas biežumu un stresa pārvaldību.
Mūsu nākotnes pētījumu mērķis ir turpināt izpētīt asaru un meiboma dziedzeru šķidruma biomarķierus, kas tika identificēti šajā pētījumā, kā arī padziļināti analizēt uztura ietekmi uz sausās acs sindroma attīstību."
AVOTS: Casemore RK, Wolffsohn JS, Utheim TP, et al. A prospective, longitudinal study to assess progression of ocular surface signs, tear cytokines and protein profiles in young adults. The Ocular Surface, 2025; 37: 57