PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Izdegšanas sindroms saistībā ar ārstu dzīvesveidu

Doctus
2013.gadā ASV ir veikta ārstu aptauja, kurā fokusējās uz ārstu dzīvesveidu ārpus darba laika un saistību starp dzīvesveidu un izdegšanas sindromu. Piedāvājam ieskatīties interesantākajos secinājumos.

Aptaujas rezultāti, kas tika publicēti 2012.gadā žurnālā Archives of Internal Medicine, uzrādīja, ka ārsti biežāk nekā citu profesiju pārstāvji cieš no izdegšanas sindroma. 45,8% ārstu ir bijis vismaz viens izdegšana ssindroma simptoms: entuziasma zudums, cinisma sajūtas u.c. 2013.gadā veiktā aptaujā 39,8% aptaujāto atzina, ka ir jutuši izdegšanas simptomus un 60,2%, ka nav saskārušies ar šādu problēmu. Divu specialitāšu pārstāvji biežāk nekā citi speciālisti atzina, ka cieš no izdegšanas sindroma: neatliekamās medicīnas ārsti un intensīvās terapijas ārsti. Starp top 10 specialitātēm, kurās ārsti cieš no izdegšanas sindroma, bija arī ģimenes ārsti, ginekologi, internisti un ķirurgi. Savukārt visretāk par izdegšanas simptomiem sūdzējās pediatri, reimatologi, psihiatri un pataloganatomi.

Cik nopietni ir izdegšanas simptomi?

Izdegšana ir nopietna. Stress darbā kombinācijā ar neadekvātu garīgu saslimšanu ārstēšanu ir būtisks pašnāvību riska faktors. Aptaujātie ārsti no specialitātēm ar augstāku izdegšanas risku ziņoja par nopietnākiem izdegšanas simptomiem. Izņēmums bija pataloganatomi, starp kuriem viss retāk bija sastopami izdegšanas simptomi, bet tiem, kuriem tie bija, uzskatīja, ka tie ir smagi.

Kādi ir izdegšanas cēloņi?

Par galvenajiem faktoriem, kas izraisa izdegšanu, ārsti ir atzinuši lielo darba slodzi un kontroles zudumu: pārāk daudz birokrātijas, pārāk garas darba stundas, sajūta kā "vāverei ritenī", veselības aprūpes politikas ietekme, nepietiekami ienākumi. Par nesvarīgākajiem tika atzīti tādi stersori kā attiecības ar kolēģiem un pacientiem. Ir pilnīgi skaidrs, ka ārējie stersori spēlē būtiskāko lomu ārstu izdegšanā.

Vai dzimumam un vecumam ir nozīme?

Sievietes ārstes (45%) biežāk sūdzas par izdegšanu nekā vīrieši ārsti (37%), tas var būt saistīts ar to, ka sievietes biežāk strādā specialitātēs, kuras biežāk saista ar izdegšanas sindromu (ģimenes ārsti, internisti, ginekologi), nekā apakšpecialitātēs, kurās ir retāk novēroti izdegšanas gadījumi.

Izdegšanas simptomus retāk novēro gados jauniem un gados veciem ārstiem. Pīķis ir pusmūžā (46 -55 gadi) (32%) un tad tas samazinās. Tas liecina, ka gados vecākie ārsti ir iemācījušies tikt galā ar profesionālo dzīvi vai arī viņi samazina savas darba stundas, nestrādā tik daudz, cik jaunākie kolēģi.

Kā ārsti novērtē savu laimes izjūtu?

Tas nav pārstiegums, ka ārsti, kas izjūt izdegšanas simptomus savu laimes izjūtu darbā novērtē zemāk (3,35 punkti, vērtējot skalā no 1 (ļoti nelaimīgi) līdz 7 (ļoti laimīgi)), nekā viņu daudz apmierinātākie kolēģi (5,38). Ārsti ar izdegšanas sindroma simptomiem bija laimīgāki mājās (5,45) nekā darbā, tomēr šis rādītājs arī bija zemāks nekā citiem ārstiem bez izdegšanas simptomiem (5,74). 

Iecienītākie laika pavadīšanas veidi ārpus darba?

Netika konstatēta atšķirība ārpusdarba aktivitātēs starp ārstiem ar izdegšanas simptomiem un bez tiem. Proporcijas bija gandrīz identiskas, apmēram 86% ārstu abās grupās brīvo laiku pavadīja kopā ar ģimeni. Ar fiziskām aktivitātēm un ceļošanu aizraujas mazliet vairāk ārstu bez izdegšanas simptomiem (68%), salīdzinot ar kolēģiem ar izteiktāku stresu (64%). Ārsti vairāk aizraujas ar lasīšanu (62%), kultūras baudīšanu (50%) un ēdieniem un vīnu (44%) nekā ar āra sporta veidiem, piemēram, golfu (12%) un medībām vai makšķerēšanu (9%).

Vai izdegšana ietekmē veselību?

Ārstiem lūdza novērtēt savu veselību ar punktiem no 1 (slikta veselība) līdz 7 (ļoti laba veselība). Visi ārsti atzina, ka viņu veselība ir virs vidējā (5,5), tomēr tie, kuriem bija izdegšanas sipmtomi (5,25), veselību novērtēja sliktāk nekā kolēģi bez šiem simptomiem (5,77), atšķirība bija 10%.

Vairāk nekā puse no visiem ārstiem atzīmēja, ka trenējas vismaz divas reizes nedēļā, bet šī proprcija mazāka ir starp tiem, kuriem ir izdegšanas simpomi, salīdzinot ar kolēģiem bez izdegšanas simptomiem (55% pret 65%). Turklāt, 46% no ārstiem ar izdegšanas simptomiem.

Starp smēķēšanu un alkohola lietošanas paradumiem, netika konstatēta atšķirība starp abām grupām. Tikai 2% ārstu atzina, ka smēķē. 30% ārstu atzīmēja, ka alkaholu nelieto vispār un 52% ārstu atzina, ka dienā izdzer mazāk par 1 devu alkohola. 

Ar pilniem aptaujas rezultātiem var iepazīties šeit

Foto no Doctus arhīva