Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Infarkti jaunām sievietēm bieži ir bez sāpēm krūtīs

Doctus
Sāpes aiz krūšu kaula tiek uzskatītas par sirds slimību simptomu, bet vienai no piecām sievietēm 55 gadu vecumā un jaunākām nav bijis šis simptoms pirms infarkta, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā JAMA Internal Medicine.

Pētnieki vērš uzmanību, ka jāaizmirst par ierasto ainu - vecs vīrs ar sāpēm aiz krūšu kaula -, kas parasti saistās ar akūtu koronāro sindromu. Realitāte ir tāda, ka sāpes aiz krūšu kaula, vecums un dzimums vairs nav infarktu definējošie faktori. Pētījums pierāda, ka arvien biežāk uzņemšanas nodaļās nonāk jauni cilvēki un sievietes bez sāpēm aiz krūšu kaula, bet ar citiem infarkta simptomiem, piemēram, nespēku, aizdusu un/vai pāatrinātu pulsu. Būtu jāņem vērā šis fakts un jāizmaina esošās vadlīnijas, kurās jāvērš uzmanība uz to, ka sāpes aiz krūšu kaula var nebūt un ka arvien jaunāki cilvēki cieš no infarkta.

Sievietēm jaunākām par 55 gadiem biežāk tiek novērots, ka nepareizi tiek noteikta infrakta diagnoze, nekā vīriešiem. Pētnieki uzsver, ka būtu jāizglīto gan sabiedrība, gan ārsti.

Sāpes nav slimības smaguma indikators. Pētnieki novērtēja vairāk nekā 1000 jaunus cilvēkus, kuri tika hospitalizēti ar akūtu miokarda infarktu. Rezultāti uzrādīja, ka sievietēm retāk novēro sāpes aiz krūšu kaula, salīdzinot ar vīriešiem un sāpju neesamība nekorelē ar vieglāku infarkta norisi. Pacientiem bez sāpēm aiz krūšu kaula ir mazāk simptomu, bet ne vienmēr vieglāka slimības gaita. Akūta miokarda infarkta diagnoze jāuzstāda, balstoties uz detalizētu kardiologa novērtējumu.  

Jāatceras, ka sāpes aiz krūšu kaula ir viens no gavenajiem akūta miokarda infarkta indikatoriem, bet tas nav vienīgais.  

Pirmavots: Nadia A. Khan. Sex Differences in Acute Coronary Syndrome Symptom Presentation in Young PatientsAcute Coronary Syndrome Symptoms in Young PatientsAcute Coronary Syndrome Symptoms i. JAMA Internal Medicine, 2013

 

 

Saistītie raksti

Pašnāvības risks atkarībā no nedēļas dienas vai svētkiem: pētījums par vairāku valstu pieredzi

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem 2019.gadā no pašnāvības miruši vairāk kā 700 000 cilvēki visā pasaulē, - tie ir augstāki mirstības rādītāji kā no malārijas, HIV/AIDS un krūts vēža! Pašnāvības ir vadošais iemesls mirstībai jaunu cilvēku (15-29 gadi) vidū. Izteikta hipotēze, ka pašnāvības var būt saistītas arī ar sociāliem faktoriem, ne tikai indivīda personīgajiem raksturlielumiem, attiecīgi ietekmējot cilvēka īstermiņa un ilgtermiņa suicidālās domas un uzvedību.

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Pašnāvības risks atkarībā no nedēļas dienas vai svētkiem: pētījums par vairāku valstu pieredzi

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem 2019.gadā no pašnāvības miruši vairāk kā 700 000 cilvēki visā pasaulē, - tie ir augstāki mirstības rādītāji kā no malārijas, HIV/AIDS un krūts vēža! Pašnāvības ir vadošais iemesls mirstībai jaunu cilvēku (15-29 gadi) vidū. Izteikta hipotēze, ka pašnāvības var būt saistītas arī ar sociāliem faktoriem, ne tikai indivīda personīgajiem raksturlielumiem, attiecīgi ietekmējot cilvēka īstermiņa un ilgtermiņa suicidālās domas un uzvedību.

Doctus

Arteriāla hipertensija. Jaunumi no ESC 2024 kongresa

Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongress ir viens no svarīgākajiem pasākumiem kardioloģijā, kur tiekas pasaulē vadošie eksperti kardioloģijā un citi interesenti, lai atspoguļotu jaunumus sirds un asinsvadu veselības aprūpes, diagnostikas un uzraudzības jomā. Šis gads ir īpašs, jo ESC nāk klajā ar četru vadlīniju — hipertensijas, priekškambaru mirdzēšanas, hronisku koronāru sindromu un perifēro artēriju un aortas slimību — atjauninājumiem. Arī Doctus bija iespēja Londonā notiekošajam pieslēgties tiešsaistē, tāpēc varam sniegt jaunāko ieskatu kardioloģisko pacientu aprūpē un šajā numurā vēstām par arteriālo hipertensiju.

S. Paudere–Logina

Neirotiskie un ar stresu saistītie traucējumi. Terapijas iespējas un izaicinājumi, I daļa

Stress ir normāla fizioloģiska reakcija uz ikdienas izaicinājumiem un negaidītām situācijām. Tas izpaužas gan ar psiholoģiskiem/emocionāliem, gan fiziskiem simptomiem. Stresa situācijās notiek īslaicīgas “krīzes” adaptīvas izmaiņas hormonālā līmenī ar veģetatīvās nervu sistēmas aktivāciju, kas palīdz ātrāk reaģēt uz potenciālu apdraudējumu un vienā vai citā veidā to atrisināt. Ilgstošs/hronisks stress var izraisīt hormonālu disregulāciju, patoloģiskus adaptīvus mehānismus, kas var radīt vai saasināt kā somatiskus, tā psihiskus traucējumus. [1]

R. Logins, Z. Šķiņķe

Plaušu slimības pieaugušajiem un bērniem. Ģimenes ārsta jautājumi speciālistam

Bronhiālā astma (BA), hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS), tuberkuloze (TB) — uz pulmonologu un ģimenes ārstu pleciem gulstas gan bērnu, gan pieaugušo pārvaldība. Rubrikā “Ģimenes ārsts jautā” iztirzāti teju divdesmit jautājumi bērnu un pieaugušo pulmonoloģijas lauciņā, uz kuriem atbildes sniedz vadošie jomas speciālisti Latvijā.

J. Aleksejeva, R. Plaude–Dedele, I. Kroiča, I. Grantiņa, D. Gaidule–Logina, I. Ozere

DAINA PASTARE, neiroloģe: Dari vislabāko, ko spēj

“Kad vajadzēja izvēlēties, kurā rezidentūrā stāties, sapratu, ka gribu darīt kaut ko nopietnu. Un neiroloģija, manuprāt, ir vissmagākā medicīnas joma. Nospriedu, ka kļūt par ārsti neiroloģi, strādāt šajā specialitātē — tas būtu kaut kas vērtīgs,” atzīst Dr. med. DAINA PASTARE, neiroloģe, Vispārējās neiroloģijas nodaļas un Multiplās sklerozes vienības vadītāja Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, docente Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedrā Rīgas Stradiņa universitātē.

M. Lapsa
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U