Ilgstoša uzmanības deficīta/ hiperaktivitātes traucējumu terapija un sirds un asinsvadu slimību risks
Uzmanības deficīta/hiperaktivitātes traucējumu (ADHD) medikamentu lietošana pēdējo desmitgadu laikā ir ievērojami palielinājusies. Tomēr joprojām nav skaidrs iespējamais sirds un asinsvadu slimību (SAS) risks, kas saistīts ar ilgstošu ADHD medikamentu lietošanu.
Pētījuma mērķis bija novērtēt saistību starp ADHD medikamentu lietošanu un SAS risku.
Gadījuma kontroles pētījumā tika iekļautas personas vecumā no 6 līdz 64 gadiem, kurām no 2007. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim tika diagnosticēta ADHD vai ADHD medikamentu izsniegšana. Dati par ADHD un SAS diagnozēm un ADHD medikamentu izsniegšanu tika iegūti no Zviedrijas Nacionālā stacionāru reģistra un Recepšu zāļu reģistra. Gadījumi ietvēra personas ar ADHD un nejaušu SAS diagnozi (sirds išēmiskas slimības, cerebrovaskulāras slimības, hipertensija, sirds mazspēja, aritmijas, trombemboliska slimība, artēriju slimība un citas sirds slimības formas). Katram SAS gadījumam tika piemeklēti 5 kontroles gadījumi bez SAS, samērojot pēc vecuma, dzimuma un kalendārā laika. Gadījumiem un kontrolēm bija vienāds novērošanas ilgums.
Ekspozīcija bija ADHD medikamentu lietošanas ilgums līdz 14 gadiem. Primārais pētījuma iznākums bija SAS.
No 278 027 personām ar ADHD vecumā no 6 līdz 64 gadiem tika identificētas 10 388 personas ar SAS (vidējais [IQR] vecums, 34,6 [20,0 – 45,7] gadi; 6154 vīrieši [59,2 %]) un tika samēroti ar 51 672 kontroles dalībniekiem bez SAS ( vidējais [IQR] vecums, 34,6 [19,8 – 45,6] gadi; 30 601 vīrietis [59,2 %]). Vidējais (IQR) novērošanas laiks abās grupās bija 4,1 (1,9 – 6,8) gads. Ilgāks kumulatīvais ADHD medikamentu lietošanas ilgums bija saistīts ar paaugstinātu SAS risku, salīdzinot ar nelietošanu (0 līdz ≤1 gads: AOR, 0,99 [95 % TI, 0,93 – 1,06]; 1 līdz ≤2 gadi: AOR, 1,09 [95 % TI, 1,01 – 1,18]; 2 līdz ≤3 gadi: AOR, 1,15 [95 % TI, 1,05 – 1,25]; 3 līdz ≤5 gadi: AOR, 1,27 [95 % TI, 1,17 – 1,39] un > 5 gadi: AOR, 1,23 [95 % TI, 1,12 – 1,36]). Ilgāka kumulatīvā ADHD medikamentu lietošana bija saistīta ar paaugstinātu hipertensijas risku (piemēram, 3 līdz ≤5 gadi: AOR, 1,72 [95 % TI, 1,51-1,97] un > 5 gadi: AOR, 1,80 [9 5% TI, 1,55-2,08 ]) un artēriju slimības risku (piemēram, 3 līdz ≤5 gadi: AOR, 1,65 [95 % TI, 1,11 – 2,45] un >5 gadi: AOR, 1,49 [95 % TI, 0,96 – 2,32]). 14 gadu novērošanas laikā katrs ADHD medikamentu lietošanas pieaugums par 1 gadu bija saistīts ar 4 % paaugstinātu SAS risku (AOR, 1,04 [95 % TI, 1,03 – 1,05]), ar lielāku riska pieaugumu pirmie 3 kumulatīvās lietošanas gadi (AOR, 1,08 [95 % TI, 1,04 – 1,11]) un stabils risks atlikušajā novērošanas periodā. Līdzīgi modeļi tika novēroti bērniem un jauniešiem (vecumā <25 gadiem) un pieaugušajiem (vecumā ≥25 gadi).
Šis gadījuma kontroles pētījums atklāja, ka ilgstoša ADHD medikamentu iedarbība bija saistīta ar paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību, īpaši hipertensijas un artēriju slimību, risku. Šie atklājumi uzsver, cik svarīgi ir rūpīgi izsvērt iespējamos ieguvumus un riskus, pieņemot ārstēšanas lēmumus par ilgtermiņa ADHD medikamentu lietošanu. Ārstēšanas laikā ārstiem regulāri un konsekventi jāuzrauga kardiovaskulārās pazīmes un simptomi.
AVOTS: Zhang L, Li L, Andell P, et al. Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder Medications and Long-Term Risk of Cardiovascular Diseases. JAMA Psychiatry. Published online November 22, 2023.