Ilgstoša imūnsupresīvu zāļu lietošana un Covid-19 iznākumi slimnīcā: retrospektīva pētījuma rezultāti
Laikā no 2020. gada 1. janvāra līdz 11. jūnijam tika veikts retrospektīvs kohorta pētījums. Tika salīdzināti Covid-19 rezultāti pieaugušajiem, kuri lietoja imūnsupresīvas zāles, ar pieaugušajiem bez ilgstošas imūnsupresijas. Tika izmantots Koksa proporcionālo draudu modelis, lai novērtētu HR nāves gadījumā slimnīcā. Modeļi tika pielāgoti, izmantojot divkārši robustu tieksmes punktu metodiku.
No 231 830 potenciāli piemērotiem pieaugušajiem N3C repozitorijā, kuri pētījuma periodā tika ievietoti slimnīcā ar apstiprinātu vai ar aizdomām par Covid-19, 222 575 atbilda iekļaušanas kritērijiem (vidējais vecums 59 gadi [SD 19]; 111 269 [50 %] vīrieši ). Biežākās blakusslimības bija cukura diabēts (23 %), plaušu slimības (17 %) un nieru slimības (13 %). 16 494 (7 %) pacientiem bija ilgstoša imūnsupresija ar medikamentiem dažādu slimību ārstēšanai, tostarp reimatoloģiskai slimībai (33 %), solido orgānu transplantācijai (26 %) vai vēzim (22 %). Imūnsupresija bija saistīta ar samazinātu invazīvās ventilācijas risku (HR=0,89, 95% TI[ 0,83–0,96]), netika konstatēta saistība starp ilgstošu imūnsupresiju un nāves risku slimnīcā. Neviena no 15 pārbaudītajām medikamentu klasēm nebija saistīta ar paaugstinātu invazīvās mehāniskās ventilācijas risku. Rezultāti kopumā bija konsekventi apakšgrupu analīzēs, kurās tika ņemta vērā rase un etniskā piederība vai dzimums, kā arī jutīguma analīzēs, kas mainīja iedarbības, kovariācijas un iznākuma definīcijas.
Šajā grupā, izņemot rituksimabu, netika novērots paaugstināts mehāniskās ventilācijas risks vai nāves risks slimnīcā saistībā ar pārbaudīto reimatoloģisko, pretaudzēju vai antimetabolītu terapiju.
AVOTS: Andersen KM, Bates BA, Rashidi ES, at al. Long-term use of immunosuppressive medicines and in-hospital COVID-19 outcomes: a retrospective cohort study using data from the National COVID Cohort Collaborative. The Lancet Rheumatology, 2021