Identificēti jauni simptomi, kas varētu palīdzēt ārstiem agrīnāk diagnosticēt aizkuņģa dziedzera vēzi
Pētījumā ir apstiprināta vēl 21 aizkuņģa dziedzera vēža pazīme un pierādīts, ka pacientiem bieži ir daži slimības simptomi pat gadu pirms vēža diagnosticēšanas un citi nozīmīgi simptomi trīs mēnešus pirms diagnozes noteikšanas.
Pētnieki cer, ka viņu atklājumi varētu uzlabot izdzīvtību, palīdzot ģimenes ārstiem agrāk diagnosticēt slimību, īpaši, ja pacientiem ir vairāki šķietami nespecifiski simptomi.
Aizkuņģa dziedzera vēzim ir viszemākā izdzīvotība starp visiem izplatītākajiem vēža veidiem, Apvienotajā Karalistē piecu gadu izdzīvotība ir aptuveni 7%. Diemžēl lielākā daļa cilvēku ar aizkuņģa dziedzera vēzi tiek diagnosticēti vēlīnā stadijā.
Pētnieki vēlējās labāk izprast aizkuņģa dziedzera vēža agrīnās pazīmes, jo, ja pacienti un ģimenes ārsti ir labāk informēti par simptomiem, tos varētu diagnosticēt agrāk, kad viņu izdzīvošanas iespēja ir labāka.
Pētījumā tika analizēti dati par 24 236 pacientiem, kuriem Anglijā no 2000. līdz 2017. gadam tika diagnosticēts aizkuņģa dziedzera vēzis. Pētnieki analizēja pacientu simptomus dažādos laika punktos, pirms viņiem tika diagnosticēts vēzis, un salīdzināja tos ar citu pacientu simptomiem, kuriem nebija diagnosticēts aizkuņģa dziedzera vēzis.
Dzelte un asiņošana kuņģī vai zarnās bija divi nopietni simptomi, kas visvairāk saistīti ar aizkuņģa dziedzera adenokarcinomas (PDAC) diagnozi, kas ir visizplatītākais aizkuņģa dziedzera vēža veids, un aizkuņģa dziedzera neiroendokrīno audzēju (PNEN), retāka aizkuņģa dziedzera vēža forma. Turklāt pētnieki identificēja slāpes un tumšu urīnu kā iepriekš nezināmus PDAC simptomus.
Pētnieki norāda, jo agrīnām aizkuņģa dziedzera vēzis tiek diagnosticēts, jo pacientiem ir lielāka iespēja izdzīvot. Ir iespējams diagnosticēt pacientus, kad viņi apmeklē savu ģimenes ārstu, taču gan pacientiem, gan ģimenes ārstiem ir jāapzinās simptomi, kas saistīti ar aizkuņģa dziedzera vēzi.
Pētījums, kas ir lielākais šāda veida pētījums, atklāja 23 simptomus, kas saistīti ar PDAC diagnozi (ādas dzelte, asiņošana kuņģī vai zarnās, rīšanas problēmas, caureja, izmaiņas zarnu darbībā, vemšana, gremošanas traucējumi, vēdera masa, vēdersāpes, svara zudums, aizcietējums, tauki izkārnījumos, vēdera uzpūšanās, slikta dūša, meteorisms, grēmas, drudzis, nogurums, apetītes zudums, nieze, muguras sāpes, slāpes un tumšs urīns). Deviņi simptomi bija saistīti ar PNEN (ādas dzelte, asinis izkārnījumos, caureja, izmaiņas zarnu ieradumos, vemšana, gremošanas traucējumi, vēdera masa, sāpes vēderā un svara zudums).
Lai gan lielākā daļa simptomu nebija specifiski aizkuņģa dziedzera vēzim un varētu būt saistīti ar citiem labdabīgiem stāvokļiem, pētnieki atklāja, ka pacientiem, kuriem diagnosticēts aizkuņģa dziedzera vēzis, bija lielāka iespēja piedzīvot dažus no šiem nespecifiskajiem simptomiem gadu pirms diagnozes noteikšanas.
Pētnieki norāda, ka šie jaunie atklājumi ļauj turpināt darbu, lai izprastu simptomus, kas varētu liecināt par aizkuņģa dziedzera vēzi. Tas palīdzēs ģimenes ārstiem pieņemt lēmumus par to, kuriem pacientiem ir nepieciešami steidzami izmeklējumi, īpaši, ja pacientiem ir vairāki šķietami nespecifiski simptomi.
AVOTS: Liao W, Clift AK, Patone M, et al. Identifying symptoms associated with diagnosis of pancreatic exocrine and neuroendocrine neoplasms: a nested case-control study of the UK primary care population. British Journal of General Practice, 2021; 71 (712): e836