Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Hronisku sāpju sindroms pēc išēmiska insulta

Doctus
Iepriekš veiktos pētījumos ir pierādīts, ka hronisku sāpju sindroms bieži attīstās pēc insulta, tomēr lielākā daļa iepriekš veikto epidemioloģisko pētījumu bija ar nelielu dalībnieku skaitu un relatīvi īsu novērošanas laiku. Lielā pētījumā, kurā piedalījās pacienti pēc išēmiska insulta, tika noskaidrota pēc insulta sāpju sindroma prevalence, riska faktori un klīniskās sekas.

Pētījumā pacienti vidēji tika novēroti 2,5 gadus, tika izmantota standartizēta hronisku sāpju aptaujas anketa, kuru aizpildīja visi dalībnieki, kuri sūdzējās par hroniskām sāpēm pēc insulta un kuriem nebija hronisku sāpju pirms tam. Lai noskaidrotu hronisku sāpju riska faktorus tika izmantota daudzfaktoru loģistiskā regresija, kā arī tika meklēta saistība starp pēcinsulta sāpēm un kognitīviem un funkcionāliem traucējumiem.

Kopumā pētījumā piedalījās 15754 dalībnieki, no tiem 1665 dalībniekiem (10,6%) konstatēja hroniskas pēc insulta sāpes, un no tiem 431 dalībniekam (2,7%) bija centrālas pēc insulta sāpes, 238 (1,5%) perifēras neiropātiskas sāpes, 208 (1,3%) spasticitātes izraisītas sāpes un 136 dalībniekiem (0,9%) pleca sāpes.  86 dalībnieki sūdzējās par vairāk nekā vienu sāpju veidu (0,6%).

Faktori, kas veicina pēcinsulta sāpes ir insulta smagums, sieviešu dzimums, alkohola lietošana, statīnu lietošana, depresijas simptomi, cukura diabēts, antitrombotisko medikamentu lietošana un perifērā asinsvadu slimība.  Jauns hronisko sāpju sindroms bija saistīts ar lielāku funkcionālo atkarību (OR=2,16; 95% TI [1,82 - 2,56]). Perifēra neiropātij, spasticitātes sāpes un pleca sāpes bija saistītas ar kognitīvo funkciju pasliktināšanos.

Pētījuma noslēgumā secināts, ka hronisku sāpju sindroms ir bieži sastopams pēc išēmiska insulta un ir saistīts ar funkcionālu atkarību un kognitīvo spēju pasliktināšanos.

Pirmavots: O’Donnell MJ, Diener HC, Sacco RL, et  al. Chronic Pain Syndromes After Ischemic Stroke. Stroke, online April 4, 2013

 

Saistītie raksti

Pašnāvības risks atkarībā no nedēļas dienas vai svētkiem: pētījums par vairāku valstu pieredzi

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem 2019.gadā no pašnāvības miruši vairāk kā 700 000 cilvēki visā pasaulē, - tie ir augstāki mirstības rādītāji kā no malārijas, HIV/AIDS un krūts vēža! Pašnāvības ir vadošais iemesls mirstībai jaunu cilvēku (15-29 gadi) vidū. Izteikta hipotēze, ka pašnāvības var būt saistītas arī ar sociāliem faktoriem, ne tikai indivīda personīgajiem raksturlielumiem, attiecīgi ietekmējot cilvēka īstermiņa un ilgtermiņa suicidālās domas un uzvedību.

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Pašnāvības risks atkarībā no nedēļas dienas vai svētkiem: pētījums par vairāku valstu pieredzi

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem 2019.gadā no pašnāvības miruši vairāk kā 700 000 cilvēki visā pasaulē, - tie ir augstāki mirstības rādītāji kā no malārijas, HIV/AIDS un krūts vēža! Pašnāvības ir vadošais iemesls mirstībai jaunu cilvēku (15-29 gadi) vidū. Izteikta hipotēze, ka pašnāvības var būt saistītas arī ar sociāliem faktoriem, ne tikai indivīda personīgajiem raksturlielumiem, attiecīgi ietekmējot cilvēka īstermiņa un ilgtermiņa suicidālās domas un uzvedību.

Doctus

Arteriāla hipertensija. Jaunumi no ESC 2024 kongresa

Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongress ir viens no svarīgākajiem pasākumiem kardioloģijā, kur tiekas pasaulē vadošie eksperti kardioloģijā un citi interesenti, lai atspoguļotu jaunumus sirds un asinsvadu veselības aprūpes, diagnostikas un uzraudzības jomā. Šis gads ir īpašs, jo ESC nāk klajā ar četru vadlīniju — hipertensijas, priekškambaru mirdzēšanas, hronisku koronāru sindromu un perifēro artēriju un aortas slimību — atjauninājumiem. Arī Doctus bija iespēja Londonā notiekošajam pieslēgties tiešsaistē, tāpēc varam sniegt jaunāko ieskatu kardioloģisko pacientu aprūpē un šajā numurā vēstām par arteriālo hipertensiju.

S. Paudere–Logina

Neirotiskie un ar stresu saistītie traucējumi. Terapijas iespējas un izaicinājumi, I daļa

Stress ir normāla fizioloģiska reakcija uz ikdienas izaicinājumiem un negaidītām situācijām. Tas izpaužas gan ar psiholoģiskiem/emocionāliem, gan fiziskiem simptomiem. Stresa situācijās notiek īslaicīgas “krīzes” adaptīvas izmaiņas hormonālā līmenī ar veģetatīvās nervu sistēmas aktivāciju, kas palīdz ātrāk reaģēt uz potenciālu apdraudējumu un vienā vai citā veidā to atrisināt. Ilgstošs/hronisks stress var izraisīt hormonālu disregulāciju, patoloģiskus adaptīvus mehānismus, kas var radīt vai saasināt kā somatiskus, tā psihiskus traucējumus. [1]

R. Logins, Z. Šķiņķe

Plaušu slimības pieaugušajiem un bērniem. Ģimenes ārsta jautājumi speciālistam

Bronhiālā astma (BA), hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS), tuberkuloze (TB) — uz pulmonologu un ģimenes ārstu pleciem gulstas gan bērnu, gan pieaugušo pārvaldība. Rubrikā “Ģimenes ārsts jautā” iztirzāti teju divdesmit jautājumi bērnu un pieaugušo pulmonoloģijas lauciņā, uz kuriem atbildes sniedz vadošie jomas speciālisti Latvijā.

J. Aleksejeva, R. Plaude–Dedele, I. Kroiča, I. Grantiņa, D. Gaidule–Logina, I. Ozere

DAINA PASTARE, neiroloģe: Dari vislabāko, ko spēj

“Kad vajadzēja izvēlēties, kurā rezidentūrā stāties, sapratu, ka gribu darīt kaut ko nopietnu. Un neiroloģija, manuprāt, ir vissmagākā medicīnas joma. Nospriedu, ka kļūt par ārsti neiroloģi, strādāt šajā specialitātē — tas būtu kaut kas vērtīgs,” atzīst Dr. med. DAINA PASTARE, neiroloģe, Vispārējās neiroloģijas nodaļas un Multiplās sklerozes vienības vadītāja Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, docente Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedrā Rīgas Stradiņa universitātē.

M. Lapsa
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U