PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Hronisku nieru slimību izplatība pasaulē

Doctus
Pasaulē vienam no desmit cilvēkiem ir nieru slimība, secināts pirmajā vispasaules ziņojumā par nieru slimībām. Ziņojums publicēts žurnālā The Lancet.

Lai gan ekonomiski attīstītās valstīs ir augstākās dialīzes un nieru transplantācijas izmaksas, mazāk kā viena no trim ekonomiski attīstītām valstīm hronisku nieru slimību ārstēšanu uzskata par prioritāti,  savukārt ekonomiski vājāk attīstītās valstīs šī proporcija ir divas no trim (59 %). Šis ir viens no ievērojamākajiem šī pētījuma atklājumiem.

Ziņojumā iekļauti aptaujas rezultāti par 125 valstīm (aptver 93 % populācijas).

Kopumā atklāts, ka 10 % pasaules pieaugušo iedzīvotāju ir kāda nieru slimības forma. Daļa pacientu nemaz nezina, ka viņiem šāda saslimšana ir. Ziņojumā atklāts, ka nieru slimību izplatība ir augsta, analizējot pa pasaules reģioniem: Dienvidāzijā – 7 %, Āfrikā – 8 %, Ziemeļamerikā – 11 %, Eiropā, Vidusaustrumāzijā, Austrumāzijā un Latīnamerikā – 12 %. Starp ekonomiski attīstītām valstīm Saūda Arābijā un Beļģijā ir visaugstākā izplatība – 24 %, Polijā – 18 %, Vācijā – 17 %, Apvienotajā Karalistē – 16 % un Singapūrā – 16 %. Savukārt Norvēģijā un Nīderlandē ir viszemākā hroniskas nieru slimības izplatība – 5 %.

ASV nieru slimību izplatība ir 14 %, un ASV ir viena no valstīm, par kuru respondenti atzina, ka šajā valstī nieru slimību ārstēšana nav prioritāte.

Pētnieki bija pārsteigti, ka hroniskas nieru slimības uzraudzībai daudzās valstīs nav brīvi pieejami laboratorijas izmeklējumi primārās veselības aprūpes iestādēs. Piemēram, kreatinīna izmeklējumi un glomeruļu filtrācijas ātruma aprēķini  vienmēr ir pieejami tikai 18 % valstu, proteinūriju vienmēr var veikt tikai 8 % valstu.

Terminālas nieru mazspējas efektīvākā terapija ir peritoneāla dialīze un nieru transplantācija, tā ir pieejama 80 % valstu, bet ir vērojamas reģionālās atšķirības, piemēram Āfrikā tikai 40 % valstu var piedāvāt šos pakalpojumus.

Daži no secinājumiem:

  • Visās valstīs, izņemt Vāciju un Nīderlandi, trūkst nefrologu. Deviņas no desmit valstīm ar vismazāk nefrologiem ir Āfrikā.
  • Tikai 24 % no visām valstīm ir aktīva hroniskas nieru slimības atklāšanas programmas. 32 % ekonomisku attīstītu valstu ir šāda programma un tikai vienā ekonomiski mazāk attīstītā valstī (Tobago) ir šāda programma.
  • Tikai 41 % valstu var aprēķināt un sniegt informāciju par pacientiem ar akūtām nieru traumām, kuriem ir bijusi nepieciešama dialīze.
  • Lai gan 64 % valstu ir pacientu, kuri saņem dialīzi reģistri, tikai 7 % valstu ir akūtu nieru traumu reģistri un tikai 8 % valstu ir hronisku nieru slimību pacientu bez dialīzes reģistri.
  • Nedaudz vairāk kā pusē valstu (52 %) ir piekļuve starptautiskām hronisku nieru slimību vadlīnijām un 27 % valstu ir nacionālās vadlīnijas.

Šis ir pirmais mēģinājums noskaidrot nieru slimību izplatību pasaulē un resursus tās ārstēšanai. Šie tagad ir pamata dati, kurus varēs analizēt atkal pēc 2, 5 un 10 gadiem un skatīties izmaiņas laika gaitā.

 

AVOTS: Levin A, Tonelli M, Bonventre J, et al. Global kidney health 2017 and beyond: a roadmap for closing gaps in care, research, and policy. Lancet. Published online April 24, 2017