Ģimenes ārsti var palīdzēt samazināt pašnāvību skaitu
Jaunākajā Maijo klīnikas ziņojumā ir aprakstīts veiksmīgs ārstēšanas plāns pacientiem ar tieksmi uz pašnāvību, ko var īstenot ģimenes ārsts. Ārsti zina, ka pacientiem domas par pašnāvību nerodas vienā mirklī, tāpēc pacientiem ir jājautā, vai viņiem ir domas par nāvi. Šobrīd pārāk bieži pacientiem ar redzamiem riska faktoriem neviens neapjautājas, vai viņiem ir domas par pašnāvību. Cilvēki ar risku uz pašnāvībām bieži tiek ārstēti no depresijas, nemiera vai narkotisko vielu lietošanas. Statistikas fakti liecina, ka 45% no tiem, kuri ir izdarījuši pašnāvību, ir apmeklējuši savu ģimenes ārstu nedēļu vai dažas dienas pirms nāves. Šī ziņojuma autori uzsver, ka pacientiem ar depresijas simptomiem, nopietnu trauksmi vai narkotisko vielu lietošanu, tieši ir jājautā, vai viņiem ir domas par pašnāvību. Diemžēl līdz šim veiktie pētījumi apliecina, ka šāds tiešs jautājums tiek uzdots retāk kā 50% gadījumu.
Šis ziņojums uzsver iespējamos ieguvumus no sadarbības starp dažādiem speciālistiem, kas uzlabotu depresijas ārstēšanu un mazinātu pašnāvību risku. Starpdisciplinārai komandai ir jābūt iekļautai pacienta aprūpē, kas sistemātiski novērtē pacienta progresu, piemēro ārstēšanu, novēro un izglīto pacientu.
Ņemot vērā Latvijas ekonomisko situāciju un iespējas veselības aprūpē, protams, ir gandrīz neiespējami nodrošināt starpdisciplināru komandu, kas aprūpētu pacientus ar depresiju un trauksmi, bet katrs ģimenes ārsts un psihiatrs var pieņemšanas laikā uzdot pacientam ar redzamiem riska faktoriem jautājumu, vai viņš ir domājis par pašnāvību. Šis jautājums neaizņem daudz laika, bet tas var pasargāt kāda cilvēka dzīvību. Dati liecina, ka situācija Latvijā pašnāvību jomā ir pietiekami nopietna, lai pastiprināti pievērstu uzmanību šai problēmai un īstenotu uz pašnāvību profilaksi vērstas programmas. Latvija atrodas augstajā 3. vietā pēc pašnāvību skaita uz 100 000 iedzīvotājiem Eiropas Savienības dalībvalstu vidū.