Garā Covid klīniskais raksturojums un atveseļošanās vienu gadu pēc hospitalizācijas
Pacientiem ar garo Covid nepastāv efektīvas farmakoloģiskas vai nefarmakoloģiskas terapijas. Pētījuma mērķis bija aprakstīt atveseļošanos 1 gadu pēc izrakstīšanās no slimnīcas saistībā ar Covid-19, identificēt faktorus, kas saistīti ar pacienta atveseļošanos, un identificēt iespējamos terapeitiskos mērķus.
Šis bija perspektīvs, garengriezuma kohortas pētījums, kurā tika iekļauti pieaugušo no visas Apvienotās Karalistes, kuri tika izrakstīti no slimnīcas ar Covid-19. Atveseļošanās tika novērtēta, izmantojot pacienta ziņotos iznākuma rādītājus, fizisko veiktspēju un orgānu funkcijas 5 mēnešus un 1 gadu pēc izrakstīšanas no slimnīcas, un stratificēta gan pēc pacienta pašziņotā atveseļošanās līmeņa, gan atveseļošanās grupas.
Kopumā laika periodā no 2020. gada 7. marta līdz 2021. gada 18. aprīlim no slimnīcas tika izrakstīti 2320 pacienti (vidējais vecums 58,0 gadi), kuri tika novēroti 5 mēnešus pēc izrakstīšanas, un 807 (32,7 %; vidējais vecums 58,7 gadi) pacienti pabeidza abas 5. mēneša un 1 gada vizītes, no kuriem 505 (62,6 %) bija vīrieši. No šiem 807 pacientiem 224 (27,8 %) bija saņēmuši invazīvu mehānisko ventilāciju (Pasaules Veselības organizācijas [PVO] 7.–9. klase).
Kopumā 1965 un 804 pacienti bija apmeklējuši pētniecisko vizīti un atbildēja, vai viņi jutās pilnībā atveseļojušies attiecīgi pēc 5 mēnešiem un 1 gada. Pacientu īpatsvars, kuri ziņoja par pilnīgu atveseļošanos, nemainījās no 5 mēnešiem (501 [25,5 %] no 1965) līdz 1 gadam (232 [28,9 %] no 804).
Daudzfaktoru analīzē sievietes dzimums (OR=0,68; 95 % ticamības intervāls [0,46–0,99]), ķermeņa masas indekss 30 kg/m² vai lielāks (OR=0,50; 95 % TI [0,34–0,74]) un invazīvā mehāniskā ventilācija (OR= 0,42; 95 % TI [0,23–0,76]) bija neatkarīgi faktori, kas saistīti ar mazāku atveseļošanās iespēju pēc 1 gada. Tikmēr sistēmisko kortikosteroīdu saņemšanai (OR=1,05; 95 % TI [0,66–1,65]) hospitalizācijas laikā netika novērota ietekme uz pacienta ziņoto atveseļošanos pēc 1 gada visai kohortai.
Tikmēr klasteru analīze (n = 1636), izmantojot 5 mēnešu novērtējumus, apstiprināja četras dažādas grupas: ļoti smagi fiziskās un garīgās veselības traucējumi (n = 319 [19,5%)), smagi fiziskās un garīgās veselības traucējumi (n = 493 [30,1%). ]), vidēji smagi fiziskās veselības traucējumi ar kognitīviem traucējumiem (n = 179 [10,9%]) un viegli garīgās un fiziskās veselības traucējumi (n = 645 [39,4%]). Pētnieki novēroja paaugstinātu audu bojājumu un iekaisuma mediatoru skaitu gan pie ļoti smagiem, gan vidēji smagiem kognitīviem traucējumiem, salīdzinot ar viegliem, tostarp interleikīna-6 koncentrāciju, kas bija palielināta abos salīdzinājumos (n = 626).
Turklāt ievērojams deficīts tika novērots vidējā EQ-5D-5L indeksā pirms Covid-19 (retrospektīvs novērtējums; 0,88 [starpkvartīļu diapazons 0,74–1,00]), pēc 5 mēnešiem (0,74 [0,64–0,88]) līdz 1 gadam ( 0,75 [0,62–0,88]), ar minimāliem uzlabojumiem visos iznākuma rādītājos 1 gadu pēc izrakstīšanas visā kohortā un katrā no četrām grupām.
Visbiežāk sastopamie simptomi bija nogurums, muskuļu sāpes, fizisks nogurums, slikts miegs un elpas trūkums. Pētnieki nekonstatēja vai nu minimālu uzlabojumu pacientu ziņotajos iznākuma pasākumos, fiziskajās funkcijās, kognitīvos traucējumus vai orgānu funkcijās pēc 1 gada, salīdzinot ar 5 mēnešiem pēc izrakstīšanas.
AVOTS: The PHOSP-COVID Colloborative Group. Clinical characteristics with inflammation profiling of long Covid and association with 1-year recovery following hospitlaisation in the UK: a prospective observational study. The Lancet Respiratory Medicine,April 23, 2022.