Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Gados veciem cilvēkiem var tikt nepamanītas nozīmīgas veselības problēmas

Doctus
Pētnieki analizēja sešu bieži izplatītu simptomu (sāpes, nogurums, depresija, trauksme, elpošanas grūtības un miega problēmas) izplatību un ietekmi. Tika atklāts, ka gandrīz pusei no pieaugušo pēc 65 gadu vecuma ir divi vai vairāk no šiem simptomiem, bet ārsti bieži nepamana visus šos simptomus, jo pacients runā tikai par vienu simptomu.

Šīs bija sabiedrībā balstītas personu intervijas, kurās izjautāja 7609 pieaugušos virs 64 gadu vecuma ar mērķi noskaidrot simptomu izplatību un ietekmi. Tika novērtēts simptomu (sāpes, nogurums, elpošanas grūtības, miega problēmas, depresija un trauksme) daudzums pētījuma sākumā. Kopējais simptomu skaits variēja no nulles līdz seši. Tika analizēti vairāki iznākumi, tai skaitā pārvietošanās stabilitāte un ātrums, kopējā apakšējo ekstremitāšu funkcionēšana, tai skaitā atkārtoti kritieni (divi vai vairāk gada laikā), hospitalizācijas, invaliditāte, ievietošana aprūpes mājās un mirstība.

25 % intervēto nekonstatēja nevienu no augstāk minētajiem simptomiem, 26,6 % - vienu simptomu, 20,7 % - divus, 14 % - trīs un 13,6 % - četrus un vairāk simptomus. Simptomu skaits pieauga līdz ar intervējamā vecumu un bija augstāks sievietēm nekā vīriešiem. Sāpes un nogurums bija biežākie kopā esošie simptomi. Augstāks simptomu skaits bija saistīts ar samazinātām fiziskajām spējām. Piemēram, ar vienu, diviem, trim un četriem vai vairāk simptomiem pārvietošanās ātrums bija attiecīgi par 0,04, 0,06, 0,09 un 0,13 m/s lēnāks, nekā tiem, kuriem nebija šo simptomu.  Smagu iznākumu risks pieauga līdz ar simptomu skaita pieaugumu. Piemēram, salīdzinot ar tiem, kuriem nebija šie simptomi, atkārtotu kritienu risks bija 1,48 (95 % TI [1,3 – 1,7]) ar vienu simptomu, 1,54 (95 % TI [1,32 – 1,8]) ar diviem simptomiem, 1,9 (95 % TI [1,55 – 2,32]) ar trim simptomiem un 2,38 (95 % TI [2 – 2,83]) ar četriem un vairāk simptomiem.

Pētnieki secina, ka gados veciem cilvēkiem bieži vien vienlaicīgi ir vairāki no analizētajiem simptomiem un jo vairāk ir simptomu, jo augstāks negatīvu iznākumu risks. Simptomi norāda uz iespējamajiem ārstēšanas mērķiem, lai uzlabotu iznākumus un pacients būtu sistemātiski jāizjautā par šiem simptomiem.

 

AVOTS:  Patel KV, Guralnik JM, Phelan EA, at al.  Symptom Burden Among Community‐Dwelling Older Adults in the United States. Journal of the American Geriatrics Society, 2018.

Saistītie raksti

Neirotiskie un ar stresu saistītie traucējumi. Terapijas iespējas un izaicinājumi, I daļa

Stress ir normāla fizioloģiska reakcija uz ikdienas izaicinājumiem un negaidītām situācijām. Tas izpaužas gan ar psiholoģiskiem/emocionāliem, gan fiziskiem simptomiem. Stresa situācijās notiek īslaicīgas “krīzes” adaptīvas izmaiņas hormonālā līmenī ar veģetatīvās nervu sistēmas aktivāciju, kas palīdz ātrāk reaģēt uz potenciālu apdraudējumu un vienā vai citā veidā to atrisināt. Ilgstošs/hronisks stress var izraisīt hormonālu disregulāciju, patoloģiskus adaptīvus mehānismus, kas var radīt vai saasināt kā somatiskus, tā psihiskus traucējumus. [1]

R. Logins, Z. Šķiņķe

Monosimptomātiska hipotireoze. Hipotireozes klīniskā maska

Hipotireoze ir biežākais vairogdziedzera funkcijas traucējums. Tās sastopamība populācijā pēc daudzu pētījumu meta–analīzes datiem Eiropā sasniedz 3,05 %. Nediagnosticēta hipotireoze konstatēta gandrīz 5 % gadījumu (4,94 %). [1] Var runāt par vairākiem hipotireozes variantiem: primāru, sekundāru, terciāru un kvartāru jeb tireoīdo hormonu rezistences sindromu.

V. Mackēvičs, A. Pētersons, L. Kundziņa-Šteinberga, M. Danefelds

Narkotiskie pretsāpju līdzekļi. Indikācijas un ar lietošanu saistītie faktori

Sāpes un īpaši hroniskas sāpes ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki meklē medicīnisku palīdzību. 2022. gadā SPKC veica pētījumu par Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošiem paradumiem. Intervējot 14—74 gadus vecus respondentus, tika noskaidrots, ka pēdējā mēneša laikā locītavu sāpes jutuši 31,9 % aptaujāto, muguras sāpes kakla—plecu daļā 30,8 % un sāpes krūšu—jostas daļā 36,5 %. Varam pieņemt, ka liela daļa šo sāpju ir hroniskas sāpes, proti, turpinās vismaz trīs mēnešus kopš akūta vai pakāpeniska sākuma.

K. Stirāns, I. Logina
Lasītākais Doctus.lv

Kāpēc doties uz zemeslodes otru pusi? Pediatru piezīmes: Melburna

“Ir vērtīgi ik pa laikam paelpot svaigu gaisu citur, iegūt medicīnas un dzīves pieredzi,” saka pediatri Dr. med. REINIS BALMAKS un Dr. BAIBA BALMAKA. Viņi bija paņēmuši pauzi no Latvijas medicīnas, lai gadu strādātu Austrālijas pilsētā Melburnā. Pacientu drošība, vadlīniju medicīna, Melburnas īpašais darba grafiks, labsirdība komunikācijā, apsēstība ar kafiju un barista, kurš naktī ierodas slimnīcā, — šie ir daži no atslēgas vārdiem dakteru Balmaku stāstā.

D. Ričika

Medicīniskais papilduzturs: ko tas nozīmē?

Medicīniskais papilduzturs (oral nutritional supplements) jeb īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzēta pārtika nodrošina uzturvielas cilvēkiem, kuri slimo vai cieš no uzturvielu trūkuma konkrētas diagnosticētas slimības vai veselības traucējuma dēļ, kas šiem pacientiem kavē apmierināt uztura vajadzības ar parastu pārtiku. Ikdienas sarunās biežāk lietojam terminu “medicīniskais papilduzturs”, savukārt likumdošanā to sauc par “īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku”.

N. Karpenska–Allaža

Kad skābes atvilnis nepadodas terapijai. Domājam par žults atvilni!

Žults atvilnis jeb žults reflukss, jeb duodenogastroezofageālais reflukss ir medicīnisks stāvoklis, kad žults, kas ir aknu ražota gremošanas sula, no divpadsmitpirkstu zarnas plūst uz kuņģi un reizēm uz barības vadu. Šis atvilnis var izraisīt diskomfortu, sāpes un citus simptomus, kas bieži vien ir līdzīgi skābes refluksa (gastroezofageālā atviļņa slimības jeb GEAS) simptomiem un sūdzībām.

T. Raikstiņa, V. Skuja

Prof. MĀRIS TAUBE, psihiatrs: Laimes atslēgas

Viņa laimes atslēgas ir divas. Ģimene, par kuru domājot, pārņem drošības izjūta, un darbs, kuram redzi patiesu jēgu. Profesors MĀRIS TAUBE ikdienā vada RPNC Ambulatoro centru “Veldre” un RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedru. Izgājis karjeras lokus, nu jau desmit gadus atgriezies pie psihiatrijas pacientiem, jo tieši šajā darbā rod vislielāko iespēju reāli palīdzēt.

G. Jansone

Bowen terapija – holistiskā pieeja ķermenim

Steiga un stress! Mūsdienu ikdienas pavadoņi, kādēļ liela daļa cilvēku atrodas disbalansa stāvoklī: nekas nav pietiekami labi. Kā atjaunot līdzsvaru ar autonomo (veģetatīvo) nervu sistēmu (VNS), kas kontrolē vairāk nekā 80% ķermeņa funkciju un ir ļoti jutīga pret ārējiem stresoriem? Skaidro sertificēta masiere LĪGA LIEPA, Bowen terapijas praktizētāja.

E. Vaska

Gabapentinoīdi un gūžas kaula lūzuma risks

Pētījums, ko veikuši zāļu drošības eksperti, atklāja, ka gabapentinoīdu – zāļu, ko plaši izmanto neiropātisku sāpju ārstēšanai – lietošana palielināja gūžas kaula lūzumu risku, īpaši vecākiem pacientiem, kuri bija novājināti vai kuriem bija nieru slimības.

Doctus

Treat-to-target stratēģijas ieguvumi pacientēm fertilā vecumā ar reimatoīdo artrītu

Aprēķināts, ka 42 % pacienšu ar reimatoīdo artrītu (RA) neizdodas ieņemt bērniņu gada laikā pēc neaizsargāta dzimumakta piekopšanas. Salīdzinājumam, - vispārējā populācijā šis procents ir ievērojami mazāks, ap 10-15 %. Amerikas Reimatologu kolēģijas (ACR) ikgadējā sanāksmē prezentēti dati, kas liecina par treat-to-target (T2T) jeb ārstējam līdz mērķim stratēģijas ieguvumiem, lai uzlabotu RA pacienšu auglību.

Doctus

Priekškambaru mirdzēšana. Ko vēsta jaunās ESC 2024 vadlīnijas?

32 000 dalībnieku, 5400 ekspertu un lektoru — tik plašs pulks nozares entuziastu no 30. augusta līdz 2. septembrim tikās Eiropas Kardiologu asociācijas kongresā Londonā. Arī Doctus bija iespēja pieslēgties notikumiem attālināti, lai varam lasītājiem pastāstīt par jaunumiem vadlīnijās. Oktobra numurā sniedzām ieskatu par izmaiņām arteriālās hipertensijas vadlīnijās, šoreiz pievēršamies priekškambaru mirdzēšanai (PM) — biežākajai aritmijai pasaulē.

S. Paudere–Logina
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U