Fiziskās aktivitātes uztur normālu sirds ritmu pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu
“ACTIVE-AF pētījums pierāda, ka daļai pacientu ar fizisko aktivitāšu palīdzību izdodas kontrolēt aritmiju, bez nepieciešamības veikt sarežģītas iejaukšanās, piemēram, ablāciju vai lietot medikamentus, lai sirds būtu normālā ritmā, "sacīja pētījuma autors Dr Adrian Elliott no Adelaidas Universitātes, Austrālija.
Priekškambaru mirdzēšana (AF) ir sirds ritma traucējumi, kas liek sirdij strauji un neregulāri pukstēt. Visbiežāk sastopamie simptomi ir sirdsklauves, elpas trūkums, reibonis un nogurums, kas var krasi ietekmēt dzīves kvalitāti. Pacientiem ir ievērojams insulta un sirds mazspējas risks. AF izplatība pasaulē strauji pieaug, un tiek lēsts, ka tā ir vairāk nekā 30 miljoniem cilvēku, savukārt traucējumu risks mūža garumā personām, kas vecākas par 55 gadiem, var sasniegt pat vienu no trim.
Fiziskās aktivitātēs balstīta rehabilitācija ir ieteicama pacientiem ar koronāro sirds slimību un sirds mazspēju, taču tikai dažos pētījumos ir pārbaudīti ieguvumi pacientiem ar AF. Novērošanas pētījumā tika atklāts, ka pacientiem, kuri piecu gadu novērošanas laikā iuzlaboja savu kardiorespiratoro sagatavotību, bija ievērojami mazāka AF atkārtošanās iespējamība.
ACTIVE-AF pētījumā tika novērtēta sešu mēnešu fizisko aktivitāšu programma, kurā bija gan organizētas, gan mājās veiktas fiziskās aktivitātes, un to ietekme uz AF atkārtošanos un simptomu smagumu-intervences laikā un sešus mēnešus pēc intervences beigām. Pētījumā piedalījās pacienti ar īsām AF epizodēm (paroksizmāla AF) vai garākām epizodēm, kurām bija nepieciešama iejaukšanās, lai atjaunotu normālu ritmu (noturīgs AF). Pacienti, kuru normālo sirds ritmu nevar atjaunot (pastāvīgs AF), tika izslēgti.
Pēc nejaušības principa 120 pacientus ar simptomātisku AF iedalīja fizisko aktivitāšu intervences grupā vai kontroles grupā, kas saņēma standarta aprūpi. Intervence ietvēra uzraudzītas fiziskās aktivitātes (katru nedēļu trīs mēnešus, pēc tam reizi divās nedēļās trīs mēnešus) un individuālu nedēļas plānu, kas jāievēro mājās. Sešu mēnešu laikā mērķis bija palielināt aerobās fiziskās aktivitātes līdz 3,5 stundām nedēļā. Uzraudzītās sesijas parasti bija augstākas intensitātes, lai paaugstinātu kardiorespiratoro sagatavotību, savukārt mājās veicamās aktivitātes parasti bija mērenas intensitātes aerobās aktivitātes pēc pacienta izvēles (piemēram, pastaigas, riteņbraukšana telpās, peldēšana). Parastā aprūpes grupa saņēma padomu par vingrinājumiem, bet ne aktīvu iejaukšanos. Visi pacienti saņēma parasto medicīnisko aprūpi no sava kardiologa, kurš nezinājua grupu sadalījumu.
Kopējie primārie rezultāti bija AF simptomu smaguma rādītājs un pacientu īpatsvars ar atkārtotu AF pēc 12 mēnešiem. Atkārtota AF tika definēta kā epizodes, kas ilgst vairāk nekā 30 sekundes, kurām tiek veikta ablācijas iejaukšanās vai kurām nepieciešama nepārtraukta antiaritmisko zāļu terapija.
Pētījumā iesaistīto pacientu vidējais vecums bija 65 gadi, un 43 % bija sievietes. Pēc 12 mēnešiem AF atkārtošanās līmenis bija ievērojami zemāks fizisko aktivitāšu grupā (60 %), salīdzinot ar kontroles grupu (80 %), un riska pakāpe bija 0,50 (95 % TI [0,33 – 0,78]; p = 0,002). Pētnieki secināja, ka nozīmīgs pacientu skaits fizisko aktivitāšu grupā varētu uzturēt normālu sirds ritmu, iztiekot bez invazīvas iejaukšanās vai nepārtrauktas medikamentu lietošanas.
Fizisko aktivitāšu grupas pacientiem bija arī ievērojams simptomu smaguma samazinājums pēc 12 mēnešiem, salīdzinot ar kontroles grupu. Tas nozīmē, ka pacienti ziņoja par mazāk smagām sirdsklauvēm, elpas trūkumu un nogurumu.
Pētījums pierāda, ka fiziskās aktivitātes jāiekļauj pacientu ar simptomātisku AF ārstēšanā. Tām vajadzētu būt vienlaikus ar medikamentu lietošanu. Pacientiem jācenšas sasniegt 3,5 stundu aerobikos vingrinājumus nedēļā un jāiekļauj dažādas intensitātes aktivitātes, lai uzlabotu kardiorespiratoro sagatavotību.
AVOTS: European Society of Cardiology. Exercise maintains normal heart rhythm in patients with atrial fibrillation, ScienceDaily, 23 August 2021.