Faktori, kas saistīti ar ārstēšanas neveiksmi pacientiem ar psoriātisku artrītu
Šis bija perspektīvs novērošanas pētījums, kurā piedalījās 591 pacients ar psoriātisko artrītu no Toronto Universitātes slimnīcas, laika periodā 2000.-2023.gads.
Primārā neveiksme tika definēta kā neefektivitāte ārstēšanas laikā vai atbildes reakcijas kritēriju neatbilstība (par ≥ 40 % samazinājums pietūkušo locītavu skaitam un par ≥ 50 % samazinājums psoriāzes apgabala un smaguma indeksa rādītājos) pēc 1 gada.
Pētnieki grupēja pacientus pēc atbildes reakcijas, ārstēšanas neveiksmēm un indivīdiem, kuri pārtrauca terapiju citu iemeslu dēļ.
Pētījuma grupā iekļautie pacienti lietoja dažādus medikamentus: audzēja nekrozes faktora (TNF) inhibitorus (82,2 %), etanerceptu (39,3 %), IL-17 inhibitorus (8,3 %), IL-23 vai IL-12/IL-23 inhibitorus (4,4 %) un tsDMARDs (4,4 %).
Ārstēšanas atbildes reakcija radās 49,9 % dalībnieku, ārstēšanas neveiksme - 35,4 %, bet terapijas pārtraukšana citu iemeslu dēļ - 14,7 %. Ārstēšanas neveiksmes rādītāji bija 32,5 % TNF inhibitoriem, 50,7 % bioloģiskiem līdzekļiem, kas nav TNF inhibitori, un 43,3 % tsDMARD.
Lielāks primārās neveiksmes risks bija saistīts ar ikdienas alkohola lietošanu (OR=3,52; 95 % TI [1,33–9,31]), augstāku ķermeņa masas indeksu (OR=1,04; 95 % TI [1,01–1,08]) un fibromialģiju (OR=2,07; 95 % TI [1,03-4,16]).
Augstāks izglītības līmenis (OR=0,51; 95 % TI [0,38–0,87]), lielāks bojāto locītavu skaits (OR=0,95; 95 % TI [0,93–0,99]) un HLA-B27 pozitivitāte (OR=0,40; 95 % TI [0,17 - 0,97]) bija saistīts ar mazāku primāras neveiksmes iespējamību.
Primāra ārstēšanas neveiksme ir bieži sastopama pacientiem ar psoriātisku artrītu un to var ietekmēt vairāki faktori, tai skaitā, sociālekonomiski faktori, blakus saslimšanas un ar slimību saistīti apstākļi.
AVOTS: Kharouf F, etAlHadri A, Gao S, al. Incidence and Predictors of Primary Failure of Advanced Therapy in Patients with Psoriatic Arthritis. GRAPPA 2024 annual meeting