Vīnē no 28. septembra līdz 2.oktobrim norisinās ESMO (European Society for Medical Oncology) kongress, kurā tiek prezentēti 1240 abstrakti, kopumā norisinās 140 sesijas, 2 prezidentālie simpoziji, 7 jauno onkologu sesijas, 2 vadlīniju sesijas un citu pasākumi, kuros kopumā piedalās 430 eksperti/lektori. Plaši tiek apspriesti ne tikai jaunākie ārstēšanas principi, bet arī tādas svarīgas lietas kā profilakse, izglītošana, veselības politika un citi jautājumi, kas saistīti ar ļaundabīgiem audzējiem.
ESMO 2012 kongresa norises vieta Vīnē
Ļaundabīgo audzēju epidemioloģija
Eiropā un lielākajā daļā pasaules attīstīto valstu cilvēki dzīvo arvien garāku mūžu un populācija pamazām noveco. Pat tie, kuri ir dzīvojuši riskantu dzīvesveidu, smēķējuši, ēduši neveselīgi un dzīvojuši mazkustīgu dzīvesveidu dzīvo ilgāk nekā viņu vecāki. Tas lielā mērā ietekmē arī saslimstību ar ļaundabīgiem audzējiem. Kopš ļaundabīgus audzējus saista ar novecošanos un tie galvenokārt tiek diagnosticēti gados veciem cilvēkiem, ir paredzams stabils ļaundabīgu audzēju saslimstības pieaugums. Par spīti zināšanām par ļaundabīgu audzēju profilaksi, turpinās pieaugt ļaundabīgu audzēju incidence, jo pieaugs gados vecu cilvēku skaits. Aptuveni 65% no visiem ļaundabīgajiem audzējiem tiek diagnosticēti cilvēkiem virs 65 gadu vecuma. Pasaules Veselības Organizācija prognozē, ka 2015.gadā 20% populācijas būs vecumā virs 65 gadiem un 50% cilvēku virs 80 gadu vecuma dzīvos Eiropas Savienībā.
Eiropas Savienībā mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem ir otrajā vietā aiz sirds un asinsvadu slimībām. 2008.gadā Eiropā tika reģistrēti apmēram 3 208 882 jauni saslimšanas gadījumi. Visbiežāk tiek diagnosticēts plaušu vēzis (388 753 gadījumi – 12,1%), kolorektālais vēzis (432 414 – 13,5%) un krūts vēzis (425 147 gadījumi – 13,2%).
Plaušu vēzis
Epidemioloģija
Pasaulē plaušu vēzis ir visbiežāk diagnosticētais ļaundabīgais audzējs – 1,6 miljoni jauni gadījumi katru gadu. Sliktās prognozes dēļ tas ir arī viss ļaundabīgākais no visiem audzējiem – 1,4 miljoni nāves gadījumu katru gadu. Plaušu vēzis sastāda 18% no visiem ļaundabīgu audzēju izraisītiem nāves gadījumiem un 13% no visiem saslimstības gadījumiem ar ļaundabīgiem audzējiem. Ir pierādīts, ka smēķēšana 85% gadījumu ir plaušu vēža attīstības cēlonis. Kauzāla saistība ir pierādīta ne tikai attiecībā uz cigaretēm, bet arī uz cigāriem, cigarellām, pīpēm un ūdenspīpēm.
Latvijā pēc Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra par pacientiem, kuri slimo ar ļaundabīgiem audzējiem (turpmāk – Reģistrs), datiem katru gadu tiem diagnosticēti pāri par 1100 jauniem saslimšanas gadījumiem ar plaušu vēzi (2008. g. – 1136, 2009. – 1134, 2010.g. – 1141 un 2011.gadā – 1168 gadījumi). Visā pasaulē plaušu vēzi biežāk diagnosticē vīriešiem, un kopējā izplatība lielāka ir Ziemeļamerikā un Eiropā. Vairāk nekā divas trešdaļas no visiem plaušu vēža gadījumiem tiek atklāti novēloti un 5 gadu izdzīvotība ir tikai 7%. Latvijā novērotā 5 gadu izdzīvotība 2006.gadā saslimušajiem pacientiem ar plaušu vēzi ir 10,1%, bet, ja analizē izdzīvotību atsevišķi pa stadijām slimības diagnosticēšanas brīdī, tad redzams, ka 5 gadu izdzīvotība ir 25,2%, ja slimību atklāj 2.stadijā, 7,5%, ja trešajā stadijā un 1,4%, ja 4.stadijā.
Nesen veikti pētījumi apliecina, ka neskatoties uz to, ka plaušu vēzi biežāk diagnosticē vīriešiem, sievietēm ir lielāks risks, ka attīstīsies šis vēzis, sievietēm smēķētājām ir divas reizes lielāks risks, ka attīstīsies plaušu vēzis nekā vīriešiem smēķētājiem. Pat starp sievietēm nesmēķētājām ir lielāks plaušu vēža risks nekā starp vīriešiem.
Plaušu vēža ārstēšana
85% gadījumu attīstās nesīkšūnu plaušu vēzis, kurš aug un attīstās lēnāk nekā sīkšūnu plaušu vēzis. Nesīkšūnu plaušu vēža prognoze un ārstēšana ir atkarīga no slimības stadijas:
- Agrīni atklāts nesīkšūnu plaušu vēzis var tikt operēts un šādos gadījumos ir vislielākās izredzes sasniegt labus izdzīvotības rādītājus, diemžēl tikai 20% no visiem plaušu vēža gadījumiem ir operējami.
- Trešā stadijā atklāts plaušu vēzis dažkārt ir operējams, bet prognozes šādos gadījumos ir sliktākas.
- Ceturtā stadijā atklāts plaušu vēzis reti ir operējams un galvenais terapijas mērķis ir uzlabot pacientu dzīves kvalitāti un atvieglot simptomus.
Plaušu vēža ārstēšanā var izmantot trīs ārstēšanas veidus atsevišķi vai kombinācijās, tie ir, ķirurģija, staru terapija un ķīmijterapija. Tomēr sīkšūnu un nesīkšūnu plaušu vēzis atšķirīgi reaģē uz šiem ārstēšanas veidiem. Lai izvēlēties piemērotāko ārstēšanas veidu, jāņem vērā slimības stadija. Lielākā daļa plaušu vēža pacientu, kuriem slimība ir diagnosticēta novēloti, tiek ārstēti ar ķīmijterapiju, pēc kuras kopējā izdzīvotība ir mazāka par vienu gadu, turklāt ar nozīmīgām blakusparādībām. Slikto ārstēšanas rezultātu dēļ, arvien tiek meklētas jaunas ārstēšanas iespējas. Jaunākie ārstēšanas režīmi ir mērķtiecīgāki un specifiskāki, kas iedarbojas tikai uz vēža šūnām. Arvien vairāk tiek runāts par uz mērķi vērstu ārstēšanu (targeted treatment), kas vēršas nevis pret visām šūnām, bet tieši vēža šūnām, apturot to tālāku veidošanos un samazinot toksicitāti organismā. Līdz ar to pretvēža medikamenti kļūst efektīvāki un drošāki ar mazāk blakusparādībām.
LUX-Lung 3 pētījums
Kongresā tika prezentēti arī vairāki ziņojumi par vienu no iespējamajiem jaunajiem medikamentiem plaušu vēža ārstēšanā – Afatinibu, šis savienojums pagaidām vēl ir izpētes stadijā un tā drošums un efektivitāte vēl tiek pētītu. Afatinibs ir neatgriezenisks ErbB ģimenes blokators, kuru jālieto perorāli vienu reizi dienā. ErbB ģimenes receptori ietver četrus receptorus: EGFR (ErbB1), HER2 (ErbB2), ErbB3 un ErbB4. Šo receptoru pārprodukcija vai mutācijas bieži tiek novērotas daudzu ļaundabīgu audzēju gadījumos, tai skaitā, plaušu, krūts, galvas un kakla un kolorektālā vēža gadījumos. ErbB ģimenes receptori ir iesaistīti šūnu veidošanās pamatmehānismos, tai skaitā, šūnu proliferācijas, migrācijas, vielmaiņas un izdzīvotības procesos, kas ļauj audzēja šūnām augt un izplatīties. Šo receptoru inhibēšana var būt nozīmīga, lai apturētu audzēja augšanu un izplatīšanos.
Afatiniba efektivitāte un drošība ir pārbaudīta jau vairākos klīniskos pētījumos (kopumā 8), kuros kopā ir iesaistīti 3635 pacienti. LUX-Lung 3 pētījums, kurš bija daudzcentru, nejaušināta iedalījuma, atvērta tipa III fāzes pētījums, bija lielākais no visiem iepriekš veiktajiem pētījumiem par šī medikamenta efektivitāti. Šajā pētījumā tika iesaistīti 345 pacienti no 133 centriem 25 valstīs. Pētījuma rezultātu neatkarīgas pārskatīšanas (independent review) rezultātu uzrādīja, ka:
- Kopējā pacientu populācijā (visas EGFR mutācijas), plaušu vēža pacienti, lietojot afatinibu, nodzīvoja gandrīz gadu pirms audzējs sāka no jauna augt (mediānais PFS=11,1 mēneši (vidējais laiks bez progresijas (progression free survival)). Salīdzinājuma, pacientiem, kuri lietoja standarta ķīmijterapiju, šis periods bija gandrīz uz pusi īsāks (PFS=6,9 meneši).
- Pacientiem ar visbiežāk sastopamajām EGFR mutācijām (del 19 un L858R), lietojot jauno medikamentu, bez progresijas izdzīvotība bija 13,6 mēneši, pret 6,9 mēnešiem ar standarta ķīmijterapiju;
- Kopējā populācijā (visas EGFR mutācijas), 47% plaušu vēža pacientu, kuri lietoja afatinibu, nodzīvoja gadu bez slimības progresijas pret 22% pacientu, kuri saņēma standarta ķīmijterapiju.
Afatinibs pētījumos ir uzrādījis ne tikai efektivitāti attiecībā uz slimības progresēšanu, bet tas uzlabo arī dzīves kvalitāti. Vienam no diviem pacientiem (56%), kuri lietoja afatinibu, novēroja audzēja samazināšanos, savukārt starp pacientiem, kuri lietoja standarta ķīmijterapiju, audzēja samazināšanos novēroja vienam no četriem pacientiem (23%). Pētījumā tika analizēta arī simptomu samazināšanās, lietojot afatinibu salīdzinājumā ar standarta ķīmijterapiju. Piemēram, klīniski nozīmīgi uzlabojumi tika novērtēti: klepum (67% pret 60%), dispepsijai (64% pret 50%) un sāpēm (59% pret 48%). Pacientiem ar afatinibu novēroja arī labāku dzīves kvalitāti, salīdzinot ar standarta ķīmijterapiju.
Tika analizētas arī novērotās blakusparādības, šajā pētījumā novērotās blakusparādības ir līdzīgas kā iepriekš veiktajos pētījumos, visbiežāk novērotās blakusparādības, lietojot afatinibu, bija caureja un ar ādu saistītas blakusparādības, maz bija medikamenta pārtraukšanas gadījumi. Blakusparādības ir viegli kontrolējamas.
Pēc šobrīd pieejamajiem pētījumu rezultātiem, šis medikaments uzrāda potenciālu plaušu vēža ārstēšanā, bet vēl turpinās šī medikamenta izpēte.
Raksta tapšanā izmantoti ESMO Preses materiāli, Boehring Ingelheim preses materiāli un Slimības profilakses un kontroles centra Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra dati.
Doctus medicīnas redaktore Santa Pildava pateicas Boehring Ingelheim par iespēju piedalīties šajā pasākumā.
