PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Dzīves kvalitātes novērtējums trauslam pacientam ar augšstilba kaula lūzuma operatīvu vai neoperatīvu pārvaldību

Doctus
Dzīves kvalitātes novērtējums trauslam pacientam ar augšstilba kaula lūzuma operatīvu vai neoperatīvu pārvaldību
Pixabay.com
Lēmuma pieņemšana par labu kādai no augšstilba kaula proksimālās daļas lūzuma terapijas metodēm pacientiem ar ierobežotu paredzamās dzīves ilgumu ir izaicinoša. Publikācijas autori uzskata, ka šie pacienti pārāk bieži tiek ārstēti operatīvi, kaut ieguvumi no tā ir diskutabli un publikācijās minētie dati ir ierobežotā daudzumā.

Lai noskaidrotu, kādi ir iznākumi augšstilba kaula proksimālās daļas lūzuma pārvaldībai operatīvā vai neoperatīvā ceļā trausliem pacientiem, tika veikts daudzcentru kohortas pētījums ar sešu mēnešu līdzsekošanas periodu. Pētījums norisinājās 25 slimnīcās Nīderlandē. Pētījumam par derīgiem tika atzīti pacienti, kas bija vecāki par 70 gadiem, konstitucionāli un klīniski trausli un hospitalizēti ar augšstilba kaula kakliņa vai peritrohantērisku lūzumu. Ar terminu “trausls” tika skaidrots šāds stāvoklis: malnutrīcija (ĶMI < 18,5) vai kaheksija, smagas blakusslimības (ASV Anesteziologu asociācijas fiziskā statusa IV vai V klase) vai smagi kustību traucējumi (Funkcionālās pārvietošanās kategorija ≤2). Primārais pētījuma iznākums bija EuroQol 5 dimensijas 5 līmeņa (EQ-5D) lietderības rādītājs, par ko ziņoja tuvinieki un aprūpētāji. Sekundārie iznākumi bija QUALIDEM (specifisks dzīves kvalitātes mērījumu instruments pacientiem ar demenci) rezultāts, sāpju līmenis (novērtēts ar sāpju novērtēšanas uzskaites lapu senioriem, kam ir ierobežota spēja sazināties), blaknes (Clavien–Dindo klasifikācija), mirstība, apmierinātība ar ārstēšanu un miršanas kvalitāte (Miršanas un nāves kvalitātes aptaujas anketa).

Pētījumā tika iekļauti 172 pacienti (vidējais vecums 88 gadi, 78 % sievietes). No šiem pacientiem 88 izvēlējās neoperatīvu terapiju, 84 – operatīvu. Salīdzinot EQ–5D lietderības rezultātus starp neoperatīvās intervences grupu un operatīvās intervences grupu, netika pārsniegts noteiktais pārākuma līmenis (0,15) kādai no intervencēm (1.nedēļa: 0,17 [95% TI 0,13–0,29) pret 0,26 [95 % TI 0,11–0,23]; 2.nedēļa: 0,19 [95 % TI 0,10–0,27] pret 0,28 [95 % TI 0,22–0,35] un 4.nedēļa: 0,24 [95 % TI 0,15–0,33] pret 0,34 [95 % TI 0,28–0,41]). Nevēlamās blakusparādības biežāk tika novērotas operatīvās intervences grupā (167 pret 67). Trīsdesmit dienu mirstības rādītājs bija 83 % (73) neoperatīvās pārvaldības grupā un 25 % (21) operatīvās pārvaldības grupā; 51 % aprūpētāju un piederīgo no neoperatīvās intervences grupas atzīmēja, ka seniora miršanas kvalitāte vērtējama kā gandrīz ideāla. Ārstēšanas apmierinātība bija augsta abās grupās.

Šā pētījuma rezultāti rāda, ka neoperatīva stratēģija proksimālas daļas augšstilba kaula lūzuma gadījumā trausliem pacientiem ir iespējama, ja ir paredzams ierobežots dzīves ilgums.

Avots: Loggers SAI, Willems HC, Van Balen R, et al. Evaluation of Quality of Life After Nonoperative or Operative Management of Proximal Femoral Fractures in Frail Institutionalized Patients: The FRAIL-HIP Study. JAMA Surg. Published online March 02, 2022. doi:10.1001/jamasurg.2022.0089