PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Dzelzs deficīts pusmūžā ir saistīts ar lielāku sirds slimību attīstības risku

Doctus
Dzelzs deficīts pusmūžā ir saistīts ar lielāku sirds slimību attīstības risku
Freepik.com
Aptuveni 10 % no jauniem koronāro sirds slimību gadījumiem vecāka gada gājuma cilvēkiem varētu novērst, novēršot dzelzs deficītu pusmūžā, liecina pētījums, kas publicēts Eiropas Kardioloģijas biedrības žurnālā ESC Heart Failure.

Iepriekš veikti pētījumi ir pierādījuši, ka pacientiem ar sirds un asinsvadu slimībām, piemēram, sirds mazspēju, dzelzs deficīts bija saistīts ar sliktākiem rezultātiem, tostarp hospitalizāciju un nāvi. Ārstēšana ar intravenozu dzelzi uzlaboja simptomus, funkcionālās spējas un dzīves kvalitāti pacientiem ar sirds mazspēju un dzelzs deficītu, kas iekļauti FAIR-HF pētījumā. Pamatojoties uz šiem rezultātiem, FAIR-HF 2 pētījumā tiek pētīta intravenozas dzelzs papildināšanas ietekme uz nāves risku pacientiem ar sirds mazspēju.

Šī pētījuma mērķis bija pārbaudīt, vai saistība starp dzelzs deficītu un rezultātiem tiek novērota arī vispārējā populācijā.

Pētījumā piedalījās 12 164 indivīdi no trim Eiropas iedzīvotāju grupām. Vidējais vecums bija 59 gadi, un 55 % bija sievietes. Sākotnējā pētījuma vizītē tika novērtēti kardiovaskulārie riska faktori un blakusslimības, piemēram, smēķēšana, aptaukošanās, diabēts un holesterīns, veicot rūpīgu klīnisko novērtējumu, ieskaitot asins paraugus. Dalībnieki tika klasificēti divās grupās: ir dzelzs deficīts vai nav pēc divām definīcijām: 1) absolūtais dzelzs deficīts, kas ietver tikai feritīnu un 2) funkcionāls dzelzs deficīts, kas ietver feritīnu un transferīnu.

Dalībniekus novēroja uz koronāro sirds slimību un insultu, nāvi sirds un asinsvadu slimību dēļ un visu cēloņu dēļ. Pētnieki analizēja saistību starp dzelzs deficītu un koronāro sirds slimību, insultu, mirstību no sirds un asinsvadu slimībām un visu cēloņu izraisītu mirstību samērojot pēc vecuma, dzimuma, smēķēšanas, holesterīna, asinsspiediena, diabēta, ķermeņa masas indeksa un iekaisuma marķieriem. Dalībnieki, kuriem anamnēzē bija koronārā sirds slimība vai insults, tika izslēgti no incidentu slimību analīzes.

Pētījuma sakumā 60 % dalībnieku bija absolūts dzelzs deficīts un 64% - funkcionāls dzelzs deficīts. Vidēji 13,3 novērošanas gadu laikā bija 2212 (18,2 %) nāves gadījumi. No tiem 573 indivīdi (4,7 %) nomira sirds un asinsvadu slimību dēļ. Saslimstība ar koronāro sirds slimību un insultu tika diagnosticēta attiecīgi 1033 (8,5 %) un 766 (6,3 %) dalībniekiem.

Funkcionāls dzelzs deficīts bija saistīts ar 24 % augstāku koronāro sirds slimību risku, 26 % augstāku mirstību no sirds un asinsvadu slimībām un par 12 % palielināja visu cēloņu mirstības risku, salīdzinot ar funkcionālu dzelzs deficītu. Absolūtais dzelzs deficīts bija saistīts ar 20 % paaugstinātu koronāro sirds slimību risku salīdzinājumā ar absolūtu dzelzs deficītu, bet tas nebija saistīts ar mirstību. Nebija saistības starp dzelzs stāvokli un insultu.

Pētnieki aprēķināja iedzīvotāju attiecināmo daļu, kas novērtē to notikumu īpatsvaru 10 gadu laikā, no kuriem būtu bijis iespējams izvairīties, ja visiem indivīdiem sākotnēji būtu līdzvērtīgs risks ar tiem, kuriem nav dzelzs deficīta. Modeļi tika pielāgoti vecumam, dzimumam, smēķēšanai, holesterīnam, asinsspiedienam, diabētam, ķermeņa masas indeksam un iekaisuma marķieriem. 10 gadu laikā 5,4 % no visiem nāves gadījumiem, 11,7 % sirds un asinsvadu slimību nāves gadījumu un 10,7 % jauno koronāro sirds slimību diagnozes bija saistīti ar funkcionālu dzelzs deficītu.

"Šī analīze liecina, ka, ja dzelzs deficīts sākotnēji nebūtu bijis, nākamajā desmitgadē nebūtu notikuši aptuveni 5 % nāves gadījumu, 12 % nāves gadījumu no sirds un asinsvadu slimībām un 11 % jaunu koronāro sirds slimību," sacīja Dr Schrage vadošais pētījuma autors.

"Pētījums parādīja, ka dzelzs deficīts bija ļoti izplatīts šajā pusmūža populācijā, un gandrīz divām trešdaļām bija funkcionāls dzelzs deficīts," sacīja Dr Schrage. "Šiem indivīdiem bija lielāka iespēja saslimt ar sirds slimībām, kā arī biežāk mirst nākamo 13 gadu laikā."

Dr Schrage atzīmēja, ka turpmākajos pētījumos šīs saistības jāpārbauda jaunākās un ārpus Eiropas esošajās grupās. Viņš teica: "Ja attiecības tiek apstiprinātas, nākamais solis būtu randomizēts pētījums, kurā tiek pētīta dzelzs deficīta ārstēšanas ietekme uz iedzīvotājiem."

AVOTS: Schrage B, Rübsamen N, Ojeda FM, et al. Association of iron deficiency with incident cardiovascular diseases and mortality in the general population. ESC Heart Fail, 2021