Drošības spilvens akūtās situācijās — idarucizumabs
Konferenci apmeklēja vairāk nekā 350 ārstu (kardiologi, neirologi, internisti, hematologi, asinsvadu ķirurgi un neatliekamās medicīnas ārsti) no 18 pasaules valstīm, tajā piedalījās arī DOCTUS. Ar pētījumu rezultātiem un medikamentu jaunumiem iepazīstināja neirologs Hans–Cristoph Diener (Vācija), hematologs John W. Eikelboom (Kanāda), kardiologs Georg Nickenig (Vācija), Joanne van Ryn (Vācija).
Visbiežākais sirds ritma traucējums ir ātriju fibrilācija (AF) — ap 2 % pasaules iedzīvotāju. AF pieckārtīgi palielina insulta (visbiežāk išēmiska insulta) risku, tāpēc viens no AF pacientu aprūpes mērķiem ir insulta profilakse, kas iespējama ar antikoagulantiem.
Vissenākais perorālais antikoagulants ir varfarīns, tomēr tā lietošanu ierobežo vairāki faktori: šaurs terapeitiskais logs (INR 2—3), nepieciešama koagulācijas kontrole, lēns darbības sākums, bieži jāpielāgo deva, mijiedarbība ar pārtikas produktiem un citiem medikamentiem, iespējamā rezistence un citi. Šie ierobežojumi nav aktuāli, lietojot JPOAK. Ruff un kolēģu pētījumā (2014) pierādīts JPOAK pārākums pār varfarīnu insulta un citu trombembolisku notikumu profilaksē (attēlā). Pētījumā RE–LY (2010) izskaitļots, ka dabigatrāns par 9—34 % samazina insulta risku (no devas atkarīgs efekts), hemorāģiska insulta risku samazina par 69—74 % un intracerebrālu hemorāģiju attīstību par 60—69 %, salīdzinot ar varfarīnu.
Līdz šim JPOAK lietošanu ierobežoja fakts, ka nav specifisku vielu vai medikamentu, kas antikoagulantu efektu varētu mazināt gadījumos, kad tas akūti nepieciešams: plānojot neatliekamas operācijas vai ārstējot akūtu asiņošanu. Akūtas situācijas ir no 0,83 % pacientu (pētījumā ARISTOTLE) līdz 1 % pacientu (pētījumā RE–LY). Līdz ar dabigatrāna antagonista idarucizumaba apstiprināšanu kļuvusi vieglāka to pacientu aprūpe, kas lieto dabigatrānu,. Tas ir pirmais specifiskais medikaments JPOAK efekta neitralizācijai, kas apstiprināts lietošanai ASV un ES.
Situācijās, kad strauji jāatjauno hemostāze (piemēram, kad dzīvību apdraudošas, nekontrolētas asiņošanas gadījumā nepieciešama neatliekama operatīva iejaukšanās vai ķirurģiskas manipulācijas), piecās minūtēs pacientam ievadot idarucizumaba infūziju, novēro tūlītēju, pilnīgu un ilgstošu dabigatrāna efekta nomākšanu. Idarucizumabs (antivielas fragments Fab) saistās tieši ar dabigatrāna molekulām, tāpēc neitralizē tā efektu, neietekmējot koagulācijas kaskādi.
Šis efekts pierādīts RE–VERSE AD 1. fāzes pētījumā (n = 90) par idarucizumaba (> 2 g) iedarbību dabigatrāna lietotājiem: gan akūti asiņojošiem, gan pacientiem, kam nepieciešama steidzama operācija — visiem pacientiem dažās minūtēs nomākts dabigatrāna efekts. Pētījumā ir plaši iekļaušanas kritēriji, tāpēc tas atspoguļo pacientus reālās klīniskās situācijās — iekļauti ne tikai kopumā veseli, bet arī klīniski smagi pacienti (ar sepsi, nopietnām intracerebrālām hemorāģijām, maģistrālo asinsvadu traumām). Šis pētījums tiek turpināts, tajā plānots iegūt datus par aptuveni 450 pacientiem, kas akūtās situācijās saņems idarucizumabu.
Svarīgi, ka pēc idarucizumaba lietošanas nenovēro pro–koagulatoru efektu un jau 24 stundas pēc tā lietošanas var atsākt lietot dabigatrānu, ja pacients ir klīniski stabils un ir panākta adekvāta hemostāze.