PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Depresija bērniem un pusaudžiem saistīta ar priekšlaicīgu nāvi un 66 slimību paaugstinātu risku vēlākos gados

Doctus
Depresīviem bērniem un pusaudžiem ir lielāks risks ciest no priekšlaicīgas nāves un plaša spektra slimībām vēlāk dzīves laikā. Tie ir liela novērojuma pētījuma, kas veikts Karolinska institūtā Zviedrijā, rezultāti. Galvenie secinājumi norāda uz nepieciešamību meklēt citas iespējamās slimības pēc bērnībā vai pusaudžu vecumā bijušas depresijas. Pētījums ir publicēts žurnālā JAMA Psychiatry.

Depresija maziem bērniem tiek diagnosticēta reti, taču pusaudžu gados tās izplatība palielinās. Iepriekšs veiktos pētījumos ir pierādīta saistība starp pusaudžu depresiju un paaugstinātu vairāku nelabvēlīgu iznākumu risku, tostarp aterosklerozi, sirds un asinsvadu slimībām un priekšlaicīgu nāvi. Parasti ar depresiju tiek saistīti arī citi psihiski stāvokļi, piemēram, trauksme un atkarību izraisošu vielu lietošanas traucējumi. 

Šajā pētījumā pētnieki pārbaudīja, vai depresija agrīnā vecumā varētu būt saistīta ar plašu slimību spektru, kas diagnosticēts vēlāk dzīvē. Viņi arī pārbaudīja, kā citi psihiski stāvokļi ietekmēja šo saistību un vai jauniešu depresija palielināja priekšlaicīgas nāves risku.

Pētnieki novēroja gandrīz 1,5 miljonus zviedru meiteņu un zēnu, no kuriem vairāk nekā 37 000 tika diagnosticēta depresija vismaz vienu reizi vecumā no 5 līdz 19 gadiem. Kad pētījums noslēdzās, viņi bija vecumā no 17 līdz 31 gadam.

Pētījumā konstatēts, ka bērniem un pusaudžiem ar depresiju bija lielāks risks diagnosticēt 66 no 69 veselības traucējumiem, tostarp miega traucējumiem, 2. tipa cukura diabētu, vīrusu hepatītu, kā arī nieru un aknu slimībām. Salīdzinājumā ar tiem, kuriem nav depresijas, viņiem bija arī ievērojami lielāks traumu risks, īpaši traumu dēļ, kas nodarīti paškaitējuma dēļ, un gandrīz sešas reizes lielāks priekšlaicīgas nāves risks.

Pētījumā atklājās arī dzimumu atšķirības. Piemēram, sievietes ar agrīnu depresijas sākumu biežāk cieta no traumām, kā arī urīnceļu, elpošanas un kuņģa-zarnu trakta infekcijām. Savukārt vīriešiem biežāk bija aptaukošanās, problēmas ar vairogdziedzeri, celiakiju, saistaudu traucējumiem un ekzēmu.

Daļu no saistībām var izskaidrot ar citiem esošiem psihiskiem stāvokļiem, īpaši ar atkarību izraisošu vielu lietošanu un trauksmi. Šie psihiatriskie stāvokļi bieži parādās vienam un tam pašam pacientam, un tāpēc ir vajadzīgi vairāk pētījumu, lai pārbaudītu katra stāvokļa specifisko efektu, norāda pētnieki. 

Pētījums uzrāda, ka bērniem un pusaudžiem, kuriem diagnosticēta depresija, ir ievērojami lielāks priekšlaicīgas nāves, paškaitējuma un citu slimību risks vēlāk dzīvē. Pētījuma rezultāti uzrāda, cik svarīgi ir, lai šie bērni un pusaudži, kuriem ir bijusi depresija,  saņemtu viņiem nepieciešamo palīdzību un medicīnas personāla uzraudzītu turpmākā dzīves laikā uz psihiatriskām un somatiskām slimībām.

AVOTS: Leone M, Kuja-Halkola R, Leval A, et al. Association of youth depression with subsequent somatic diseases and premature death. JAMA Psychiatry, 2020