Daudzsološi rezultāti HOPS ārstēšanā
Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) ir progresējoša, neārstējama slimība, kas saistīta ar smēķēšanu un vecumu, un tā ir trešais biežākais nāves cēlonis pasaulē. DNS bojājumi un centrālā metabolīta nikotīnamīda adenīna dinukleotīda (NAD+) zudums var veicināt gan novecošanu, gan HOPS attīstību, kas norāda uz iespējamiem iejaukšanās ceļiem. Šajā nejaušināta iedalījuma, divkārtnepārredzamā, ar placebo kontrolētajā klīniskajā pētījumā tika ārstēti pacienti ar stabilu HOPS (n = 40), lietojot NAD+ prekursoru nikotīnamīda ribozīdu (NR) 6 nedēļas un veica turpmāku novērtēšanu 12 nedēļas pēc ārstēšanas beigām.
Pētījuma galvenais mērķis bija noteikt izmaiņas krēpu interleikīna-8 (IL-8) līmenī no sākuma līdz 6. nedēļai. Aprēķinātā atšķirība starp NR un placebo grupu IL-8 līmenī pēc 6 nedēļām bija −52,6 % (95 % TI -75,7 % līdz -7,6 %; P = 0,030). Šis efekts saglabājās līdz pat turpmākai novērtēšanai 12 nedēļas pēc ārstēšanas beigām (-63,7 %; 95 % TI -85,7 % līdz -7,8 %; P = 0,034).
Sekundārajos rezultātos tika novērots, ka NR terapija vairāk nekā divkāršoja NAD+ līmeni asinīs, savukārt IL-6 līmenis plazmā palika nemainīgs. Izpētes analīzēs NR lietošana uzrādīja iespējamu gēnu ceļu aktivitātes pieaugumu, kas saistīti ar genomu integritāti elpceļos, kā arī epiģenētiskās novecošanas mazināšanos, iespējams, samazinot šūnu senescenci.
Pētnieki cer, ka šis pētījums pavērs ceļu jaunām ārstēšanas iespējām HOPS pacientiem, taču vispirms jāturpina analizēt un apstiprināt rezultātus plašākos un visaptverošākos pētījumos. Tikai veicot rūpīgus pētījumus, varēs piedāvāt vislabāko un efektīvāko ārstēšanu cilvēkiem, kuri cieš no HOPS.
AVOTS: Norheim KL, Ezra MB, Heckenbach I, et al. Effect of nicotinamide riboside on airway inflammation in COPD: a randomized, placebo-controlled trial. Nature Aging, 2024