Darbs naktīs var paaugstināt atsevišķu ļaundabīgu auzdēju lokalizāciju attīstības risku, iespējams tas ir saistīts ar melatonīna izdalīšanās nomākumu, secināts Montreālā, Kanādā veiktā pētījumā.
Darbs naktī paaugstina vīriešiem risku saslimt ar ļaundabīgu audzēju
Šis bija gadījuma kontroles pētījums, kas tika veikts Montreālā, Kvebekā, Kanādā laika posmā 1979. – 1985.gads. Pētījumā tika iekļauti 3137 vīrieši ar ļaundabīgu audzēju un 512 vīrieši bez ļaundabīga audzēja (kontroles grupa). Tika analizēta šo vīriešu darba pieredze, tai skaitā darba stundas. Vīriešiem, kuri bija strādājuši nakts stundās, bija lielāks risks saslimt ar ļaundabīgu audzēju, salīzdinot ar vīriešiem, kuri nekad nebija strādājuši naktīs. Statistiski ticama saistība starp nakts darbu un paaugstinātu saslimstību ar ļaundabīgu audzēju tika novērota attiecībā uz: plaušu vēzi (OR=1,76 (95% TI [1,25 – 2,47])), tievo zarnu vēzi (OR=2,03 (95% TI [1,22 – 2,49])), urīnpūšļa vēzi (OR=1,74 (95% TI [1,22 – 2,49])), prostatas vēzi (OR=2,77 (95% TI [1,96 – 3,92])), resnās zarnas vēzi (OR=2,09 (95% TI [1,40 – 3,14]), aizkuņģa dziedzera vēzi (OR=2,27 (95% TI[1,24 – 4,15]) un ne Hedžkina limfomu (OR=2,31 (95% TI [1,48 – 3,61])). Attiecībā uz kuņģa (OR=1,34 (95% TI [0,85 – 2,10])), nieru (OR=1,42 (95% TI [0,86 – 2,35])), barības vada vēzi (OR=1,51 (95% TI [0,80 – 2,84])) un melanomu (OR=1,04 (95% TI [0,49 – 2,22])) netika novērota statistiski ticama saistība. Netika novērots, ka risks saslimst ar ļaunadbīgu audzēju pieaugtu, pieaugot naktīs nsotrādāto stundu skiatam, paaugstināts risks tika novērots neatkarīgi no narkts darba ilguma.
Pētījumā tika secināts, ka darbs naktīs var paaugstināt atsevišķu ļaundabīgu audzēju risku vīriešiem.
Pirmavots: Parent ME, El-Zein M, Rousseau MC, et al. Night Work and the Risk of Cancer Among Men. Am J Epidemiol, 2012;176(9): 760-763.
Lielāks vidukļa apkārtmērs, augsts asinsspiediens un citi riska faktori, kas veido metabolisko sindromu, ir saistīti ar paaugstinātu agrīnas demences risku (pirms 65 gadu vecuma), liecina jauns pētījums. Pētījums nepierāda, ka metaboliskais sindroms izraisa demenci, tas tikai parāda saistību.
Pieaugušajiem vecumā virs 65 gadiem augstāks bezmiega simptomu līmenis un biežāka miega zāļu lietošana bija saistīti ar paaugstinātu invaliditātes risku pēc gada.
Alerģiska rinīta ārstēšanas stūrakmens ir intranazāli preparāti. Vadlīnijās priekšroka dota intranazāliem kortikosteroīdiem (IKS), intranazāliem antihistamīniem (IAH) vai to fiksētām kombinācijām (IKS + IAH). Lai pārskatītu un savstarpēji salīdzinātu šo medikamentu efektivitāti un drošuma profilu alerģiska rinīta ārstēšanā, pirmo reizi veikts sistemātisks pārskats un tīkla meta-analīze tikai par intranazāliem preparātiem.
Neirotropiskie herpes vīrusi iespējams ir iesaistīti demences attīstības procesā. Izskan hipotēze, ka vakcinācijai pret herpes vīrusu varētu būt nozīmīgs imunoloģisks efekts ārpus sākotnēji mērķētā.
Globālā pētījumā noteikts ilgtermiņa insulta risks. Rezultāti liecina, ka viens no pieciem cilvēkiem, kuri pārcietuši vieglu insultu vai pārejošu išēmisku lēkmi (TIA), desmit gadu laikā piedzīvos atkārtotu insultu.
Lielāks vidukļa apkārtmērs, augsts asinsspiediens un citi riska faktori, kas veido metabolisko sindromu, ir saistīti ar paaugstinātu agrīnas demences risku (pirms 65 gadu vecuma), liecina jauns pētījums. Pētījums nepierāda, ka metaboliskais sindroms izraisa demenci, tas tikai parāda saistību.
Funkcionāls hipogonādisms (FH) kā koncepts ir aizstājis vēlīni sākušos hipogonādismu, kas var tikt diagnosticēts vīriešiem novecošanās periodā. FH ir klīnisks un bioķīmisks sindroms, kas raksturojas ar tipiskiem klīniskiem simptomiem un testosterona deficītu vīriešiem pēc 40 gadu vecuma, un var tikt diagnosticēts, izslēdzot organiskus hipogonādisma iemeslus.
Migrēnas stigmatizācija ir zināms fenomens, par ko rakstījām arī 2024. gada Doctus septembra numurā. Tuvinieki, darba devēji un pat ārstniecības personas ne vienmēr izprot, ko nozīmē dzīvot ar migrēnu, pārciest regulāras galvassāpju lēkmes un nesaņemt vajadzīgo atbalstu. Bet, lai pielietu eļļu ugunij, jāteic, ka problēma ir ne tikai stigmatizējošā attieksme, ar ko migrēnas pacients saskaras, jo pētījumi rāda palielinātu risku dažādu blakusslimību un veselības traucējumu attīstībai.
Ēšanas traucējumi ir kompleksa psihisko traucējumu grupa, kam raksturīga izmainīta uztvere un domāšana par uzturu, sava ķermeņa masu un formu, kas var kaitēt fiziskajai veselībai līdz pat dzīvību apdraudošam stāvoklim. Ierasts uzskatīt, ka ēšanas traucējumi visbiežāk sākas un tiek diagnosticēti pusaudžu vecuma meitenēm, retāk jaunām sievietēm līdz 30 gadu vecumam un zēniem. [1]
P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā sākts pilotprojekts, lai uzlabotu sirds un asinsvadu slimību pacientu diagnostiku un ārstēšanu. Kā informē Latvijas Medicīnas Fonds - pozitīvi pilotprojekta rezultāti ļaus ieviest inovatīvus veselības aprūpes pakalpojumus, kas mazinātu ārstēšanas izmaksas un būtiski - arī mirstību. Novērtējot šī projekta nozīmību Latvijas veselības aprūpē, Latvijas Medicīnas fonds finansiāli to atbalstījis ar 50 000 USD.
Eiropas Kardiologu biedrības (European Society of Cardiology — ESC) vadlīnijas par ātriju fibrilāciju (ĀF) ir pārskatītas un atjauninātas, ņemot vērā jaunos pētījumus un klīnisko pieredzi. Galvenās izmaiņas ārstēšanas stratēģijā 2024. gada vadlīnijās saistītas ar uzsvaru uz agrīnu ritma atjaunošanu un pacienta individuālā riska novērtējuma nozīmi.
Pieaugušajiem vecumā virs 65 gadiem augstāks bezmiega simptomu līmenis un biežāka miega zāļu lietošana bija saistīti ar paaugstinātu invaliditātes risku pēc gada.
Alerģiska rinīta ārstēšanas stūrakmens ir intranazāli preparāti. Vadlīnijās priekšroka dota intranazāliem kortikosteroīdiem (IKS), intranazāliem antihistamīniem (IAH) vai to fiksētām kombinācijām (IKS + IAH). Lai pārskatītu un savstarpēji salīdzinātu šo medikamentu efektivitāti un drošuma profilu alerģiska rinīta ārstēšanā, pirmo reizi veikts sistemātisks pārskats un tīkla meta-analīze tikai par intranazāliem preparātiem.
Neirotropiskie herpes vīrusi iespējams ir iesaistīti demences attīstības procesā. Izskan hipotēze, ka vakcinācijai pret herpes vīrusu varētu būt nozīmīgs imunoloģisks efekts ārpus sākotnēji mērķētā.
Viņi provocē, rotaļājas, fantazē, citē. Kutina nervus, liek savilkt uzacis (kas tas ir?!), liek klausīties vārdos, smaidīt un dauzīties līdzi. DJ Krankenwagen mūzika nav tikai par medicīnu, kaut nenoliedzami — tajā tās ir diezgan daudz. Baltie ķiteļi, teksti un simboliskais mediķa tēls, caur kuru transformēt dzīves grūtības un uzvarēt tās. Un vēl grupā spēlē ārsts(-i).
Ir zināmi pieci riska faktori, kas ir atbildīgi par apmēram 50 % kardiovaskulāro slimību slogu pasaulē. Līdz šim maz pētīts, kā šo klasisko riska faktoru esamība vai neesamība ietekmē cilvēka dzīvildzi un saslimstību ar kardiovaskulārām slimībām.
