Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

D vitamīna trūkums un demences risks

Doctus
D vitamīna trūkums ir saistīts ar ievērojami paaugstinātu demences un Alcheimera slimības risku gados veciem cilvēkiem, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Neurology.

Starptautiska pētnieku komanda atklāja, ka pētījuma dalībniekiem, kuriem bija smags D vitamīna deficīts, bija vairāk nekā divas reizes lielāks demences un Alcheimera slimības attīstības risks.

Pētījumā piedalījās 1658 pieaugušie vecuma virs 65 gadiem, kuriem pētījuma sākumā nebija demences pazīmju. Dalībniekus novēroja 6 gadus. Pētījuma galvenais iznākums bija Alcheimera slimības vai demences simptomu parādīšanās. Pētnieki sagaidīja, ka dalībniekiem ar zemāku D vitamīna līmeni būs lielāks demences risks, bet rezultāti viņus pārsteidza, jo šī saistība bija vēl ciešāka, nekā tika sagaidīts.

Šis bija pirmais tik liels pētījums, kurā analizēja saistību starp D vitamīnu un demences risku un demenci diagnosticēja multidisciplināra komanda, izmantojot neirovizuālizācijas metodes. Iepriekš veiktos pētījumos pierādīts, ka zems D vitamīna līmenis veicina kognitīvu problēmu rašanos, bet šajā pētījumā pierādīja, ka zems D vitamīna līmenis ievērojami paaugstina Alcheimera slimības un demences risku.

D vitamīnam ir trīs galvenie avoti - saules ekspozīcija uz ādas, uzturs, kas ir bagāts ar D vitamīnu, piemēram, zivis, un pārtikas piedevas. Vecākiem cilvēkiem āda sliktāk uzņem D vitamīnu no saules gaismas, tādēļ ir nepieciešami citi D vitamīna avoti.

Pētījumā arī secināja, ka pastāv D vitamīna, kas cirkulē asinīs, slieksnis, zem kura palielinās Alcheimera slimības un demences risks. Pirms pētījuma pētnieki minēja, ka šis slieksnis varētu būt 25-50nmol/L un pētījumā apliecinājās, ka D vitamīna līmenis virs 50 nmol/L ir cieši saistīts ar labu smadzeņu veselību.

Tomēr pētnieki ir piesardzīgi un neiesaka uzreiz uzsākt masveidīgu D vitamīna lietošanu gados veciem cilvēkiem, lai samazinātu demences risku. Vēl ir nepieciešami lielāki pētījumi, lai noskaidrotu, vai D vitamīna līmeņa paaugstināšana palīdzētu izvairīties no demences attīstības. 

 

Saistītie raksti

Pašnāvības risks atkarībā no nedēļas dienas vai svētkiem: pētījums par vairāku valstu pieredzi

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem 2019.gadā no pašnāvības miruši vairāk kā 700 000 cilvēki visā pasaulē, - tie ir augstāki mirstības rādītāji kā no malārijas, HIV/AIDS un krūts vēža! Pašnāvības ir vadošais iemesls mirstībai jaunu cilvēku (15-29 gadi) vidū. Izteikta hipotēze, ka pašnāvības var būt saistītas arī ar sociāliem faktoriem, ne tikai indivīda personīgajiem raksturlielumiem, attiecīgi ietekmējot cilvēka īstermiņa un ilgtermiņa suicidālās domas un uzvedību.

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Pašnāvības risks atkarībā no nedēļas dienas vai svētkiem: pētījums par vairāku valstu pieredzi

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem 2019.gadā no pašnāvības miruši vairāk kā 700 000 cilvēki visā pasaulē, - tie ir augstāki mirstības rādītāji kā no malārijas, HIV/AIDS un krūts vēža! Pašnāvības ir vadošais iemesls mirstībai jaunu cilvēku (15-29 gadi) vidū. Izteikta hipotēze, ka pašnāvības var būt saistītas arī ar sociāliem faktoriem, ne tikai indivīda personīgajiem raksturlielumiem, attiecīgi ietekmējot cilvēka īstermiņa un ilgtermiņa suicidālās domas un uzvedību.

Doctus

Arteriāla hipertensija. Jaunumi no ESC 2024 kongresa

Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongress ir viens no svarīgākajiem pasākumiem kardioloģijā, kur tiekas pasaulē vadošie eksperti kardioloģijā un citi interesenti, lai atspoguļotu jaunumus sirds un asinsvadu veselības aprūpes, diagnostikas un uzraudzības jomā. Šis gads ir īpašs, jo ESC nāk klajā ar četru vadlīniju — hipertensijas, priekškambaru mirdzēšanas, hronisku koronāru sindromu un perifēro artēriju un aortas slimību — atjauninājumiem. Arī Doctus bija iespēja Londonā notiekošajam pieslēgties tiešsaistē, tāpēc varam sniegt jaunāko ieskatu kardioloģisko pacientu aprūpē un šajā numurā vēstām par arteriālo hipertensiju.

S. Paudere–Logina

Neirotiskie un ar stresu saistītie traucējumi. Terapijas iespējas un izaicinājumi, I daļa

Stress ir normāla fizioloģiska reakcija uz ikdienas izaicinājumiem un negaidītām situācijām. Tas izpaužas gan ar psiholoģiskiem/emocionāliem, gan fiziskiem simptomiem. Stresa situācijās notiek īslaicīgas “krīzes” adaptīvas izmaiņas hormonālā līmenī ar veģetatīvās nervu sistēmas aktivāciju, kas palīdz ātrāk reaģēt uz potenciālu apdraudējumu un vienā vai citā veidā to atrisināt. Ilgstošs/hronisks stress var izraisīt hormonālu disregulāciju, patoloģiskus adaptīvus mehānismus, kas var radīt vai saasināt kā somatiskus, tā psihiskus traucējumus. [1]

R. Logins, Z. Šķiņķe

Plaušu slimības pieaugušajiem un bērniem. Ģimenes ārsta jautājumi speciālistam

Bronhiālā astma (BA), hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS), tuberkuloze (TB) — uz pulmonologu un ģimenes ārstu pleciem gulstas gan bērnu, gan pieaugušo pārvaldība. Rubrikā “Ģimenes ārsts jautā” iztirzāti teju divdesmit jautājumi bērnu un pieaugušo pulmonoloģijas lauciņā, uz kuriem atbildes sniedz vadošie jomas speciālisti Latvijā.

J. Aleksejeva, R. Plaude–Dedele, I. Kroiča, I. Grantiņa, D. Gaidule–Logina, I. Ozere

DAINA PASTARE, neiroloģe: Dari vislabāko, ko spēj

“Kad vajadzēja izvēlēties, kurā rezidentūrā stāties, sapratu, ka gribu darīt kaut ko nopietnu. Un neiroloģija, manuprāt, ir vissmagākā medicīnas joma. Nospriedu, ka kļūt par ārsti neiroloģi, strādāt šajā specialitātē — tas būtu kaut kas vērtīgs,” atzīst Dr. med. DAINA PASTARE, neiroloģe, Vispārējās neiroloģijas nodaļas un Multiplās sklerozes vienības vadītāja Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, docente Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedrā Rīgas Stradiņa universitātē.

M. Lapsa
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U