Cilvēkiem ar nopietnām psihiskām slimībām var būt paaugstināts sirds slimību risks arī agrīnā vecumā
Pētījuma mērķis bija salīdzināt aprēķināto 10 gadu un 30 gadu kardiovaskulāro risku primārās aprūpes pacientiem ar vai bez nopietnām psihiskām slimībām (bipolāri traucējumi, šizofrēnija vai šizoafektīvi traucējumi).
Pētījumā tika iekļauti visi pacienti vecumā no 18 līdz 75 gadiem, kuri apmeklēja primārās veselības aprūpes iestādi no 2016. gada janvāra līdz 2018. gada septembrim, un pacienti tika sagrupēti pēc nopietni psihisku traucējumu esamības vai neesamības, izmantojot diagnožu kodus. Desmit gadu kardiovaskulārais risks tika novērtēts, izmantojot aterosklerozes kardiovaskulāro slimību rādītājus pacientiem vecumā no 40 līdz 75 gadiem bez sirds un asinsvadu slimībām; 30 gadu kardiovaskulārais risks tika novērtēts, izmantojot Framingemas riska rādītājus pacientiem vecumā no 18 līdz 59 gadiem bez sirds un asinsvadu slimībām. Demogrāfiskie, dzīvībai svarīgo pazīmju, medikamentu, diagnozes un veselības apdrošināšanas dati tika apkopoti no elektroniskajiem veselības ierakstiem. Aprakstošajā statistikā tika pārbaudītas nekoriģētās atšķirības, savukārt vispārīgajos lineārajos modeļos tika pārbaudītas atšķirības nepārtrauktiem mainīgajiem un loģistikas regresijas modeļiem kategoriskiem mainīgajiem. Pēc tam modeļi tika pielāgoti vecumam, dzimumam, rasei, etniskajai piederībai un apdrošināšanas veidam. Kopumā tika iekļauti 11 333 pacienti ar nopietnu psihisku saslimšanu un 579 924 pacienti bez nopietnas psihiskas saslimšanas. Pēc jaucējfaktoru samērošanas 10 gadu kardiovaskulārais risks bija ievērojami augstāks pacientiem ar nopietnām psihiskām saslimšanām (vidēji 9,44 %; 95% TI [9,29 % – 9,60 %]), salīdzinot ar pacientiem bez nopietnām psihiskām saslimšanām (vidēji 7,99 %; 95% TI [7,97 – 8,02]). Tāpat 30 gadu kardiovaskulārais risks bija ievērojami augstāks pacientiem ar nopietnām psihiskām saslimšanām (25 % pacientu ar nopietnām psihiskām saslimšanām visaugstākā riska grupā salīdzinājumā ar 11 % pacientu bez nopietniem psihiskiem traucējumiem; P<0,001). Individuālie kardiovaskulārie riska faktori, kas visvairāk veicināja paaugstinātu risku tiem, kam ir nopietni psihiski traucējumi, bija paaugstināts ķermeņa masas indekss un smēķēšana. Starp nopietniem psihiskiem traucējumiem pacientiem ar bipolāriem traucējumiem bija augstākais kardiovaskulārais risks 10 gadu laikā, savukārt pacientiem ar šizoafektīviem traucējumiem bija augstākais kardiovaskulārais risks 30 gadu laikā.
Ievērojami palielināts kardiovaskulārais risks, kas saistīts ar nopietniem psihiskiem traucējumiem, ir novērots pat gados jauniem pieaugušajiem. Tas liecina par to, cik svarīgi ir pēc iespējas agrākā vecumā novērst nekontrolētus galvenos kardiovaskulāros riska faktorus tiem, kam ir nopietnas psihiskas saslimšanas.
AVOTS: Rossom RC, Hooker SA, O’Connor PJ, et al. Cardiovascular Risk for Patients With and Without Schizophrenia, Schizoaffective Disorder, or Bipolar Disorder. Journal of the American Heart Association, 2022