Bērnu ĶMI var ietekmē viņu plaušu funkciju vēlākos gados
Katram desmitajam cilvēkam bērnībā ir samazinājusies plaušu funkcijas attīstība un nespēj sasniegt maksimālo plaušu kapacitāti pieaugušā vecumā, tādējādi palielinot nopietnu veselības problēmu, piemēram, sirds un asinsvadu slimību, plaušu slimību un cukura diabēta risku. Viens riska faktors, kas saistīts ar plaušu funkcijas traucējumiem, ir patoloģisks svars un augums. Visizplatītākais ķermeņa mērījums, ĶMI, ņem vērā svaru, bet ne muskuļu un tauku sastāvu.
Iepriekšējie pētījumi ir pētījuši korelāciju starp ĶMI un plaušu funkciju ar dažādiem rezultātiem. Zviedru pētnieki tagad pierāda, ka korelācija patiešām pastāv, ja ĶMI novirzās no normas jebkurā virzienā.
Šajā pētījumā, kas ir līdz šim lielākais, pētnieki ir spējuši sekot līdzi bērniem no dzimšanas līdz 24 gadu vecumam, aptverot visu plaušu funkcijas attīstības periodu.
Dalībniekus varēja iedalīt dažādās ĶMI grupās, kuras jau bija sākušas atšķirties divu gadu vecumā. Atšķirībā no bērniem ar normālu ĶMI, tiem, kuriem ir pastāvīgi augsts ĶMI vai paātrināti pieaugošs ĶMI, pieaugušajiem bija traucēta plaušu funkcija, galvenokārt ierobežotas gaisa plūsmas dēļ plaušās, kas pazīstams kā obstrukcija.
Interesanti, ka pētnieki atkāja, ka grupā ar sākotnēji augstu ĶMI, bet normalizētu ĶMI pirms pubertātes, plaušu funkcija nebija traucēta pieaugušā vecumā. Tas uzsver, cik svarīgi ir optimizēt bērnu izaugsmi gan agrīnā dzīves posmā, gan agrīnos skolas gados un pusaudža gados.
Stabils zems ĶMI var būt saistīts arī ar samazinātu plaušu funkciju, ko izraisa nepietiekama plaušu augšana. Šajos gadījumos ĶMI pētījuma laikā netika normalizēts.
Pētnieki uzsver, ka parasti uzmanības centrā ir liekais svars, taču ir jāpievērš uzmanība arī bērniem ar zemu ĶMI.
Pētījuma pamatā bija BAMSE projekts, kurā tika novēroti vairāk nekā 4000 bērnu no dzimšanas līdz 24 gadu vecumam. ĶMI šajā laikā tika mērīts atkārtoti, ne vairāk kā 14 reizes. Šajā pētījumā ir iekļauti 3200 dalībnieki ar vismaz četriem ĶMI mērījumiem.
Plaušu funkcija tika mērīta, izmantojot spirometriju 8, 16 un, visbeidzot, 24 gadu vecumā, un šajā brīdī mazāko elpceļu funkcija tika mērīta arī ar izelpotā slāpekļa tilpumu. Tika ņemti arī urīna paraugi, lai varētu veikt metabolizēto vielu analīzi.
Urīna paraugi no augsta ĶMI grupas uzrādīja paaugstinātu aminoskābes histidīna metabolītu līmeni, apstiprinot citu pētnieku novērojumus, kuri konstatēja līdzīgu pieaugumu pacientiem ar astmu un hronisku obstruktīvu plaušu slimību.
Pētnieki norāda, ka šeit redz objektīvus biomarķierus atklātajai korelācijai, pat ja vēl precīzi nav zināma molekulārā saistība starp augstu ĶMI, histidīnu un plaušu attīstības traucējumiem.
AVOTS: Wang G, Hallberg J, Kebede Merid S, at al. Body mass index trajectories from birth to early adulthood and lung function development. European Respiratory Journal, 2024; 2400298