Augļu un dārzeņu lietošana uzturā samazina mirstības risku
Pētnieki izmantoja Veselības aptauju, lai analizētu ēšanas paradumus 65 226 cilvēku, kas reprezentē Anglijas populāciju laika periodā 2001. - 2013.gads. Pētnieki atklāja, jo vairāk iedzīvotāji ēd augļus un dārzeņu, jo mazāk viņi mirst. Septiņu un vairāk dārzeņu un augļu porciju apēšana ikdienu samazina specifisko vēža mirstības risku par 25% un mirstību no sirds slimībām par 31%. Pētnieki arī pierādīja, ka no dārzeņu lietošanas uzturā ir statistiski ticami lielāki ieguvumi nekā no augļu ēšanas.
Šis bija pirmais pētījums, kurā analizēja saistības starp augļu un dārzeņu lietošanu uzturā un visu cēloņu mirstību, mirstību no vēža un sirds slimībām, kā arī šo saistību atkarībā no porciju skaita un augļu un dārzeņu veida.
Salīdzinot iedzīvotājus, kuri ēd mazāk nekā vienu porciju augļus un dārzeņus dienā, tiem, kuri ēd 1 - 3 porcijas, risks samazinās par 14%, tiem, kuri ēd 3 - 5 porcijas, risks samazinās par 29%, tiem, kuri ēd 5 - 7 porcijas, risks samazinās par 36% un tiem, kuri ēd vairāk par 7 porcijām, risks samazinās par 42%. Šīs saistības ir samērotas pēc dzimuma, vecuma, smēķēšanas statusa, sociālās klases, ķermeņa masas indeksa, izglītības, fizisko aktivitāšu līmeņa un alkohola lietošanas.
Pētnieki atklāja, ka svaigiem dārzeņiem ir vislielākais aizsargājošais efekts, katra porcija samazina kopējo mirstības risku par 16%. Salātu lietošana uzturā samazina risku par 13%, katra svaigu augļu porcija ir saistīta ar mazāku, bet vēl arvien statistiski ticamu riska samazinājumu par 4%.
Pētnieki neatklāja, ka ieguvumi veselībai būtu no augļu sulām, savukārt konservētu un saldētu augļu lietošana uzturā pat ir saistīta ar 17% augstāku mirstības risku. Pētījumā netika atsevišķi analizēts konservētu un saldētu augļu efekts, bet ņemot vērā, ka konservētus augļus Eiropā lieto gandrīz 4 reizes biežāk nekā saldētus augļus, tad visticamāk šo negatīvo efekts rada konservētu augļu lietošana uzturā. Lielākā daļa konservētu augļu satur daudz cukura, un lētākie izstrādājumi tiek uzglabāti sīrupā, nevis augļu sulās. Cukura negatīvā ietekme uz veselību var samazināt arī labvēlīgos efektus. Vēl pastāv iespēja, ka ir citi jaucējfaktori, kas netika kontrolēti šajā pētījumā, piemēram, svaigu augļu un dārzeņu pieejamības problēmas cilvēkiem, kuriem ir dažādas slimības, uzvedības problēmas vai kuri dzīvo izolētībā.
Pirmavots: Oyinlola Oyebode, Vanessa Gordon-Dseagu, Alice Walker, Jennifer S Mindell.Fruit and vegetable consumption and all-cause, cancer and CVD mortality: analysis of Health Survey for England data. J Epidemiol Community Health, 31 March 2014.