Atmiņa un smadzeņu novecošanās efekti
Tipiski kognitīvā novecošanās ir definēta kā ar vecumu saistītas kognitīvo spēju izmaiņas cilvēkiem bez demences. Pētījumā piedalījās 1246 dalībnieki vecumā no 30 līdz 95 gadiem. Pētnieki atklāja, ka:
- Atmiņa pasliktinās vecumā no 30 līdz 90 gadiem.
- Smadzeņu struktūras (mērītas ar hippokampusa blīvumu) pakāpeniski pasliktinās laika posmā no 30 līdz 60 gadiem un straujāk pēc 60 gadu vecuma.
- Vidējā amiloīda uzkrāšanās ir zema, bet pēc 70 gadu vecuma tā pieaug.
- Atmiņa pasliktinās vīriešiem vairāk nekā sievietēm, īpaši pēc 40 gadu vecuma.
- Vīriešiem hippokampusa blīvums ir zemāks nekā sievietēm, īpaši pēc 60 gadu vecuma.
- Gan vīriešiem, gan sievietēm atmiņas spējas un hippokampusa blīvums nav atkarīgs no APOE ɛ4 gēna nēsāšanas.
- Vecums, kad 10% no populācijas bija amiloīda pozitīvi bija 57 gadi APOE ɛ4 gēna nēsātājiem un 64 gadi indivīdiem, kuriem neatrada APOE ɛ4 gēnu. Amiloīda pozitīviem cilvēkiem amiloīds uzkrājas smadzenēs un lai gan šie pacienti var būt asimptomātiski, viņiem ir paaugstināts Alcheimera slimības risks.
Pētnieki uzsver, ka šo agrīno bioloģisko procesu izprašana, palīdz izstrādāt veidus, kā uzlabot un uzturēt kognitīvo veselību un optimizēt demences rezistenci vēlākos gados. Tomēr vēl ir jāturpina pētījumi, lai varētu izstrādāt terapeitiskās stratēģijas kognitīvo traucējumu profilaksei un ārstēšanai.
Pirmavots: Clifford R. Jack, Heather J. Wiste, Stephen D. Weigand, David S. Knopman, Prashanthi Vemuri, Michelle M. Mielke, Val Lowe, Matthew L. Senjem, Jeffrey L. Gunter, Mary M. Machulda, Brian E. Gregg, V. Shane Pankratz, Walter A. Rocca, Ronald C. Petersen. Age, Sex, andAPOEε4 Effects on Memory, Brain Structure, and β-Amyloid Across the Adult Life Span. JAMA Neurology, 2015.