Atklāta saistība starp mātes psihisko veselību un priekšlaikus dzimušiem bērniem
Grūtniecēm ar jau esošām psihiskām slimībām ir paaugstināts nelabvēlīgu dzemdību un jaundzimušo iznākumu risks, salīdzinot ar grūtniecēm, kurām iepriekš nav psihisku slimību. Pētījuma mērķis bija novērtēt šīs risku atšķirības saistībā ar psihiskās saslimšanas smagumu pirms grūtniecības, kas definēts kā uzņemšana psihiatriskā profila slimnīcā, kontakts ar krīzes risināšanas komandu (CRT) vai tikai ambulatorās aprūpes speciālistu. Tika analizēta jaunākās aprūpes epizode 7 gadu laikā pirms grūtniecības.
Pētījumā tika iekļauta informācija par sievietēm, kurām dzimuši bērni laika periodā no 2014. gada 1. aprīļa līdz 2018. gada 31. martam, šī informācija tika savienota ar informāciju par specializētiem psihiskās veselības pakalpojumiem, ko sniedza Anglijas Nacionālais veselības dienests, valsts finansēta veselības aprūpes sistēma. Tika salīdzināts nelabvēlīgu grūtniecības iznākumu riskus, tostarp augļa un jaundzimušā nāve, priekšlaicīgas dzemdības un mazuļu piedzimšanu attiecībā pret gestācijas vecumu (SGA; dzimšanas svars <10. procentīle), un saliktie rādītāji jaundzimušo nevēlamajiem iznākumiem un mātes psihiskās veselības anamnēze. Tika aprēķinātas izredžu attiecības, kas pielāgotas mātes īpašībām (aOR), izmantojot loģistisko regresiju.
No 2 081 043 pētījumā iekļautajām sievietēm (vidējais vecums 30,0 gadi; diapazons 18–55 gadi; 77,7 % baltās, 11,4 % Dienvidāzijas, 4,7 % melnās un 6,2 % jauktas vai citas etniskas izcelsmes) , 151 770 (7,3 %) bija vismaz viens psihiskās veselības aprūpes speciālista apmeklējums pirms grūtniecības. 7247 (0,3 %) bija ievietotas psihiatriskajā slimnīcā, 29 770 (1,4 %) bija CRT kontakts, un 114 753 (5,5 %) bija tikai ambulatorā speciālista apmeklējums. Ja pirms grūtniecības bija kontakts ar psihiskās veselības aprūpes sniedzēju, nedzīvi dzimuša vai jaundzimušā nāves risks 7 dienu laikā pēc dzimšanas būtiski nepalielinājās (0,45 – 0,49 %; aOR=1,11, 95 % TI [0,99 – 1,24]), bet tika novērots palielināts priekšlaicīgu dzemdību risks (<37. nedēļas) (6,5 – 9,8 %; aOR=1,53, 95 % TI [1,35 – 1,73]), kā arī SGA risks (6,2–7,5 %; aOR=1,34, 95 % TI [1,30 – 1,37]) un jaundzimušo nevēlamu iznākumu risks (6,4 – 8,4 %; aOR=1,37, 95 % TI [1,21 – 1,55]). Saskaroties ar psihisko veselības aprūpi pirms grūtniecības, mātes saslimstības risks nedaudz palielinājās no 0,9 % līdz 1,0 % (aOR=1,18, 95 % TI [1,12 – 1,25]). Kopumā vislielākais risks bija sievietēm, kuras jebkurā laikā bija nonākušas psihiatriskajā slimnīcā vai bija vērsušās pēc palīdzības gada laikā pirms grūtniecības.
Informācija par pirmsgrūtniecības kontaktu ar psihiskās veselības aprūpes speciālistu un laiku palīdz identificēt sievietes, kurām ir paaugstināts nevēlamu dzemdību un jaundzimušo iznākumu risks.
AVOTS: Langham J, Gurol-Urganci I, Muller P, et al. Obstetric and neonatal outcomes in pregnant women with and without a history of specialist mental health care: a national population-based cohort study using linked routinely collected data in England. The Lancet Psychiatry. Published:August 14, 2023