Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Aspirīna lietošana un kolorektālā vēža risks

Doctus
Aspirīna lietošana un kolorektālā vēža risks
Freepik.com
Pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 100 000 cilvēku, pētnieki atklāja, ka cilvēkiem ar mazāk veselīgu dzīvesveidu (augstāks ĶMI, biežāk smēķēšana, lielāks alkohola patēriņš, mazāka fiziskā aktivitāte, sliktāka uztura kvalitāte) ir lielāks kolorektālā vēža riska samazinājums, kas saistīts ar aspirīna lietošanu, salīdzinot ar dalībniekiem ar veselīgāku dzīvesveidu. Dalībniekiem ar veselīgāku dzīvesveidu bija zemāks sākotnējais kolorektālā vēža risks, un viņu ieguvums no aspirīna lietošanas bija mazāks.

Pētījuma mērķis bija novērtēt, vai aspirīna lietošana ir saistīta ar kolorektālā vēža risku starp dažādiem dzīvesveida riska faktoriem.

Tika veikts perspektīvs kohortas pētījums, kurā piedalījās sievietes no Nurses’ Health Study (1980–2018) un vīrieši no Health Professionals Follow-Up Study (1986–2018). Datu analīze tika veikta no 2021. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 22. maijam.

Veselīga dzīvesveida rādītājs tika aprēķināts, pamatojoties uz ķermeņa masas indeksu, alkohola patēriņu, fiziskām aktivitātēm, uzturu un smēķēšanu ar rādītājiem no 0 līdz 5 (augstākas vērtības atbilst veselīgākam dzīvesveidam). Regulāra aspirīna lietošana tika definēta kā divas vai vairāk standarta tabletes (325 mg) nedēļā.

Vidējais (SD) sākotnējais vecums 107 655 pētījuma dalībniekiem (63957 sievietes no Nurses’ Health Study un 43698 vīrieši no Health Professionals Follow-Up Study) bija 49,4 (9,0) gadi. 3038215 novērošanas persongadu laikā tika dokumentēti 2544 jauni kolorektālā vēža gadījumi. 10 gadu kumulatīvā kolorektālā vēža saslimstība bija 1,98 % (95% TI, 1,44 % -2,51 %) dalībnieku vidū, kuri regulāri lietoja aspirīnu, salīdzinot ar 2,95 % (95% TI, 2,31% -3,58%) tiem, kuri nelietoja aspirīnu. Ar aspirīna lietošanu saistītais absolūto riska samazinājums vislielākais bija starp tiem, kuriem bija neveselīgāki dzīvesveida rādītāji, un pakāpeniski samazinājās līdz ar veselīgāka dzīvesveida rādītājiem (P < 0,001). 10 gadu absolūtā riska samazinājums  dzīvesveida rādītājiem no 0 līdz 1 (neveselīgākais) bija 1,28 %. Turpretim 10 gadu absolūto riska samazinājums dzīvesveida rādītājiem no 4 līdz 5 (veselīgākais) bija 0,11 %.

Šajā kohortas pētījumā aspirīna lietošana bija saistīta ar lielāku absolūto kolorektālā vēža riska samazināšanos personām ar mazāk veselīgu dzīvesveidu. Pētījuma rezultāti liecina, ka dzīvesveida riska faktori var būt noderīgi, lai identificētu personas, kurām var būt labvēlīgāks riska un ieguvuma profils vēža profilaksei ar aspirīnu.

AVOTS: Sikavi DR, Wang K, Ma W, et al. Aspirin Use and Incidence of Colorectal Cancer According to Lifestyle Risk. JAMA Oncology, 2024

Saistītie raksti
Lasītākais Doctus.lv

DAINA PASTARE, neiroloģe: Dari vislabāko, ko spēj

“Kad vajadzēja izvēlēties, kurā rezidentūrā stāties, sapratu, ka gribu darīt kaut ko nopietnu. Un neiroloģija, manuprāt, ir vissmagākā medicīnas joma. Nospriedu, ka kļūt par ārsti neiroloģi, strādāt šajā specialitātē — tas būtu kaut kas vērtīgs,” atzīst Dr. med. DAINA PASTARE, neiroloģe, Vispārējās neiroloģijas nodaļas un Multiplās sklerozes vienības vadītāja Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, docente Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedrā Rīgas Stradiņa universitātē.

M. Lapsa

Neirotiskie un ar stresu saistītie traucējumi. Terapijas iespējas un izaicinājumi, I daļa

Stress ir normāla fizioloģiska reakcija uz ikdienas izaicinājumiem un negaidītām situācijām. Tas izpaužas gan ar psiholoģiskiem/emocionāliem, gan fiziskiem simptomiem. Stresa situācijās notiek īslaicīgas “krīzes” adaptīvas izmaiņas hormonālā līmenī ar veģetatīvās nervu sistēmas aktivāciju, kas palīdz ātrāk reaģēt uz potenciālu apdraudējumu un vienā vai citā veidā to atrisināt. Ilgstošs/hronisks stress var izraisīt hormonālu disregulāciju, patoloģiskus adaptīvus mehānismus, kas var radīt vai saasināt kā somatiskus, tā psihiskus traucējumus. [1]

R. Logins, Z. Šķiņķe

Arteriāla hipertensija. Jaunumi no ESC 2024 kongresa

Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongress ir viens no svarīgākajiem pasākumiem kardioloģijā, kur tiekas pasaulē vadošie eksperti kardioloģijā un citi interesenti, lai atspoguļotu jaunumus sirds un asinsvadu veselības aprūpes, diagnostikas un uzraudzības jomā. Šis gads ir īpašs, jo ESC nāk klajā ar četru vadlīniju — hipertensijas, priekškambaru mirdzēšanas, hronisku koronāru sindromu un perifēro artēriju un aortas slimību — atjauninājumiem. Arī Doctus bija iespēja Londonā notiekošajam pieslēgties tiešsaistē, tāpēc varam sniegt jaunāko ieskatu kardioloģisko pacientu aprūpē un šajā numurā vēstām par arteriālo hipertensiju.

S. Paudere–Logina

Kuru neiroloģisku slimību gadījumā pacienti visbiežāk pieprasa eitanāziju un asistēto pašnāvību?

Pētījuma mērķis bija identificēt, kādu neiroloģisku slimību gadījumā visbiežāk tiek pieprasīta eitanāzija un asistētā pašnāvība tajās valstīs, kurās šīs medicīniskās procedūras ir likumīgas. Demence, motoneironu slimība, multiplā skleroze un Parkinsona slimība visbiežāk motivē pacientus pieprasīt eitanāziju vai asistēto pašnāvību. Ar demenci saistītie pieprasījumi veido lielāko grupu, to skaists pieaug un rada papildu ētiskus un juridiskus jautājumus šo pacientu lemtspējas samazināšanās dēļ.

Doctus
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U