Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Antipsihotisko līdzekļu lietošana saistīta ar smagas elpceļu infekcijas risku

Doctus
Antipsihotisko līdzekļu lietošana saistīta ar smagas elpceļu infekcijas risku
Freepik.com
Antipsihotisko līdzekļu lietošana šizofrēnijas vai citu psihotisku traucējumu gadījumā ir saistīta ar paaugstinātu smagas Covid-19 vai citu elpceļu infekciju un ar to saistītas hospitalizācijas risku, liecina jauns retrospektīvs pētījums. Tomēr netika atrasta saistība starp antipsihotisko līdzekļu lietošanu un viegliem infekcijas iznākumiem.

Pētnieki analizēja datus no vairākiem Dānijas reģistriem par 85 083 personām (mediānais vecums 45,8 gadi; 52,1 % sievietes) ar šizofrēnijas spektra traucējumiem, no kurām 30 984 tika pakļautas antipsihotisko līdzekļu iedarbībai laikā no 2020. līdz 2021. gadam.
Antipsihotisko līdzekļu iedarbība tika definēta mainīgā laika veidā un salīdzināta ar neiedarbību, aprēķinot risku viegliem un smagiem infekciju iznākumiem, kas saistīti ar Covid-19 un ne–Covid-19 elpceļu infekcijām.
Rezultāti tika pielāgoti demogrāfiskiem, sociālekonomiskiem faktoriem, blakusslimībām un Covid-19 vakcinācijai.
Pētījumā izmantotie antipsihotiskie līdzekļi ietvēra klozapīnu, olanzapīnu, aripiprazolu, kvetiapīnu, risperidonu un zuklopentiksolu.
Antipsihotisko līdzekļu lietošana bija saistīta ar samazinātu pozitīva SARS-CoV-2 testa risku (riska attiecība [RA], 0,91; 95 % TI, 0,85-0,97), bet būtiski paaugstinātu ar Covid saistītas hospitalizācijas risku (RA, 1,28; 95 % TI, 1,07-1,52).
Covid-19 izraisītas hospitalizācijas risks bija visaugstākais personām, kuras bija pakļautas antipsihotisko līdzekļu iedarbībai, vecumā no 70 līdz 79 gadiem (RA, 1,68; 95 % TI, 1,18-2,41) un ≥ 80 gadiem (RA, 1,64; 95 % TI, 1,04-2,57).
Ar citu elpceļu infekcijām saistītas hospitalizācijas risks (RA, 1,61; 95 % TI, 1,44-1,79) un mirstība (RA, 1,61; 95 % TI, 1,18-2,21) arī bija augstāka antipsihotisko līdzekļu lietošanas gadījumā.
Netika novērots būtiski paaugstināts risks, kas būtu saistīts ar klozapīna lietošanu salīdzinājumā ar citiem antipsihotiskajiem līdzekļiem.

"Šķiet pamatoti uzsākt infekcijas profilakses pasākumus, piemēram, pneimokoku vakcināciju personām, kas vecākas par 40 gadiem ar šizofrēnijas spektra traucējumiem, kuri uzsāk vai saņem ārstēšanu ar antipsihotiskajiem līdzekļiem. Mēs neiesakām izvairīties no konkrētiem antipsihotiskajiem līdzekļiem, bet gan ievērot ārstēšanas vadlīnijas un aicinām pastiprināt uzmanību šai riska grupai," rakstīja autori.

AVOTS: Nersesjan V, Christensen RHB, Andersen EW, et al. Antipsychotic exposure and infection risk in people with schizophrenia spectrum disorders during the COVID-19 pandemic: a Danish nationwide registry study. The Lancet Psychiatry, Volume 11, Issue 10, October 2024, Pages 796-806

Saistītie raksti

Infekcijas un hroniskas plaušu slimības

Nemaz ne tik sen pieredzējām brīdi, kad mūsu prātu pārņēma tikai viens vīruss — Covid–19. Tas bija laiks, kad tādi infekciju izraisītāji kā gripas vīruss un RSV kļuva mazaktuāli. Jau 2022. gada vasarā pakāpeniski novērojām iepriekšējo infekcijas slimību atgriešanos sabiedrībā. Gripa, RSV, garais klepus, pneimokoku infekcija — šobrīd rūpe jātur par katru no tiem. Īpaši būtiski atcerēties par riska grupām un profilakses pasākumiem.

S. Paudere–Logina, A. Krūmiņa

Bezmiegs. Ārstējot novēršam blakusslimības

Bezmiegs ir miega traucējumi, kad cilvēkam ir grūtības aizmigt vai uzturēt miegu. Bieži novērotas bezmiega sekas ir nogurums dienā, slikts garastāvoklis, viegla aizkaitināmība, problēmas ar uzmanības noturēšanu vai koncentrēšanos. Lai noteiktu bezmiega diagnozi, sūdzībām jābūt vairākas reizes nedēļā vismaz trīs mēnešus.

S. Paudere–Logina, N. Bērziņa

Ieskats personības traucējumos

Ir svarīgi atpazīt pacientus ar personības traucējumiem, jo šo cilvēku medicīniskā aprūpe nereti rada izaicinājumus aprūpes personālam. Bieži vien rodas grūtības komunikācijā, kas šiem pacientiem rada opozicionāru attieksmi, tādējādi mazinot aprūpes kvalitāti, nepamatoti tiek atkārtoti veikti izmeklējumi, neievērotas medicīniskās rekomendācijas.

M. Gēbele, Z. Birģele
Lasītākais Doctus.lv

DAINA PASTARE, neiroloģe: Dari vislabāko, ko spēj

“Kad vajadzēja izvēlēties, kurā rezidentūrā stāties, sapratu, ka gribu darīt kaut ko nopietnu. Un neiroloģija, manuprāt, ir vissmagākā medicīnas joma. Nospriedu, ka kļūt par ārsti neiroloģi, strādāt šajā specialitātē — tas būtu kaut kas vērtīgs,” atzīst Dr. med. DAINA PASTARE, neiroloģe, Vispārējās neiroloģijas nodaļas un Multiplās sklerozes vienības vadītāja Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, docente Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedrā Rīgas Stradiņa universitātē.

M. Lapsa

Neirotiskie un ar stresu saistītie traucējumi. Terapijas iespējas un izaicinājumi, I daļa

Stress ir normāla fizioloģiska reakcija uz ikdienas izaicinājumiem un negaidītām situācijām. Tas izpaužas gan ar psiholoģiskiem/emocionāliem, gan fiziskiem simptomiem. Stresa situācijās notiek īslaicīgas “krīzes” adaptīvas izmaiņas hormonālā līmenī ar veģetatīvās nervu sistēmas aktivāciju, kas palīdz ātrāk reaģēt uz potenciālu apdraudējumu un vienā vai citā veidā to atrisināt. Ilgstošs/hronisks stress var izraisīt hormonālu disregulāciju, patoloģiskus adaptīvus mehānismus, kas var radīt vai saasināt kā somatiskus, tā psihiskus traucējumus. [1]

R. Logins, Z. Šķiņķe

Arteriāla hipertensija. Jaunumi no ESC 2024 kongresa

Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongress ir viens no svarīgākajiem pasākumiem kardioloģijā, kur tiekas pasaulē vadošie eksperti kardioloģijā un citi interesenti, lai atspoguļotu jaunumus sirds un asinsvadu veselības aprūpes, diagnostikas un uzraudzības jomā. Šis gads ir īpašs, jo ESC nāk klajā ar četru vadlīniju — hipertensijas, priekškambaru mirdzēšanas, hronisku koronāru sindromu un perifēro artēriju un aortas slimību — atjauninājumiem. Arī Doctus bija iespēja Londonā notiekošajam pieslēgties tiešsaistē, tāpēc varam sniegt jaunāko ieskatu kardioloģisko pacientu aprūpē un šajā numurā vēstām par arteriālo hipertensiju.

S. Paudere–Logina

Kuru neiroloģisku slimību gadījumā pacienti visbiežāk pieprasa eitanāziju un asistēto pašnāvību?

Pētījuma mērķis bija identificēt, kādu neiroloģisku slimību gadījumā visbiežāk tiek pieprasīta eitanāzija un asistētā pašnāvība tajās valstīs, kurās šīs medicīniskās procedūras ir likumīgas. Demence, motoneironu slimība, multiplā skleroze un Parkinsona slimība visbiežāk motivē pacientus pieprasīt eitanāziju vai asistēto pašnāvību. Ar demenci saistītie pieprasījumi veido lielāko grupu, to skaists pieaug un rada papildu ētiskus un juridiskus jautājumus šo pacientu lemtspējas samazināšanās dēļ.

Doctus
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U