Aldosterons hroniskas nieru slimības un nieru iznākuma gadījumā
Saistība starp aldosterona koncentrāciju serumā un nieru slimības progresēšanu tika pētīta starp 3680 dalībniekiem hroniskas nieru mazspējas grupā. Primārais iznākums bija HNS progresēšana [definēta kā aprēķinātā glomerulārās filtrācijas ātruma (eGFR) samazināšanās par 50 % vai pēdējās stadijas nieru slimība, atkarībā no tā, kas notika vispirms]. Saistības starp seruma aldosterona un nieru slimību iznākumiem tika novērtētas, izmantojot Cox proporcionālo draudu modeli. Sākotnēji augstāka aldosterona koncentrācija bija saistīta ar zemāku eGFR, zemāku kālija līmeni serumā, lielāku kālija daudzumu urīnā un olbaltumvielu izdalīšanos. Vidēji 9,6 gadu novērošanas laikā 1412 dalībniekiem attīstījās HNS progresēšana. Pielāgotos modeļos katra aldosterona līmeņa dubultošanās serumā bija saistīta ar 11 % palielinātu HNS progresēšanas risku (HR=1,11, 95 % TI [1,04 – 1,18]). Indivīdiem ar augstāko aldosterona seruma kvartīli bija par 45 % paaugstināts HNS progresēšanas risks (HR=1,45, 95 % TI [1,22 – 1,73]), salīdzinot ar zemāko kvartīli. HNS progresēšanas risks bija līdzīgs neatkarīgi no tā, vai pacientiem vienlaikus bija cukura diabēts (P-mijiedarbība = 0,10).
Augstāks aldosterona līmenis serumā cilvēkiem ar CKD ir neatkarīgi saistīts ar paaugstinātu nieru slimības progresēšanas risku neatkarīgi no vienlaicīgi esoša cukura diabēta. Šie atklājumi sniedz pierādījumus par MR antagonistiem, aizkavējot CKD progresēšanu, un liecina, ka tiem var būt nozīme arī tiem pacinetiem, kuriem nav cukura diabēta.
AVOTS: Waikar SS. Verma A, Vaidya A, Subudhi SAldosterone in chronic kidney disease and renal outcomes. European Heart Journal, ehac352, 08 August 2022.