15 pētījumu meta-analīzē noskaidrots, cik ikdienas soļu ir nepieciešams, lai nodrošinātu ilgu mūžu
Lai gan tiek plaši reklamēts 10 000 soļu dienā, lai sniegtu labumu veselībai, ir maz pierādījumu, kas pamatotu šo ieteikumu. Pētījuma mērķis bija noteikt saistību starp soļu skaitu dienā un soļu ātrumu ar visu cēloņu mirstību.
Šajā meta-analīzē identificēja pētījumus, kuros tika pētīta ikdienas soļu skaita ietekme uz visu cēloņu mirstību pieaugušajiem (vecumā ≥18 gadi), izmantojot iepriekš publicētu sistemātisku pārskatu un ekspertu zināšanas šajā jomā. Primārais iznākums bija visu cēloņu mirstība, kas tika iegūta no miršanas apliecībām un valstu reģistriem. Tika analizēta soļu devu un atbildes reakcija dienā un soļu ātrumu ar visu cēloņu mirstību. Tika veikta Koksa proporcionālās bīstamības regresijas analīze, izmantojot pētījumam specifiskas soļu kvartīles dienā un aprēķinātās bīstamības attiecības (HR) ar apgrieztās dispersijas svērto nejaušo efektu modeļiem.
Tika identificēti 15 pētījumi, no kuriem septiņi bija publicēti un astoņi bija nepublicēti, ar pētījuma sākuma datumu no 1999. līdz 2018. gadam. Kopējā izlasē bija 47 471 pieaugušais, starp kuriem bija 3013 nāves gadījumi (10,1 uz 1000 dalībnieka gadiem) gada laikā; vidējais novērošanas ilgums bija 7,1 gads ([IQR 4,3–9,9]; kopējā novērošanas gadu summa pētījumos bija 297 837 persongadi). Kvartīles vidējais soļu skaits dienā bija 3553 1. kvartīlei, 5801 – 2. kvartīlei, 7842 – 3. kvartīlei un 10 901 – 4. kvartīlei. Salīdzinot ar zemāko kvartīli, koriģētā HR visu cēloņu mirstībai 2. kvartīlei bija 0,6 (95 % TI 0,51 – 0,71]), 3. kvartīlei HR=0,55 (95 % TI [0,49 – 0,62]) un 0,47 (95 % TI [0,39–0,57]) 4. kvartīlei. Statistiskā analīze parādīja pakāpenisku mirstības riska samazināšanos 60 gadus veciem un vecākiem pieaugušajiem, palielinot soļu skaitu dienā līdz 6000 – 8000 soļiem dienā un pieaugušajiem, kas jaunāki par 60 gadiem, līdz 8000 – 10 000 soļiem dienā. Samērojot pēc soļu skaita dienā, salīdzinot 1. kvartīli ar 4. kvartīli, saistība starp lielāku soļošanas ātrumu un mirstību tika vājināta, bet saglabājās nozīmīga 30 minūtes maksimumā (HR=0,67; 95% TI [0,56–0,83 ]) un 60 min maksimumā (HR=0,67; 95 % TI [0,50–0,90]), taču tas nav statistiski ticams (minūtes dienā), kas pavadīts ejot ar ātrumu 40 soļu minūtē vai ātrāk (HR=1,12; 95 % TI [0,96 –1,32]) un 100 soļu minūtē vai ātrāk (HR=0,86; 95 % TI [0,58–1,28]).
Vairāk noieto soļu dienā bija saistīta ar pakāpeniski mazāku visu cēloņu mirstības risku līdz līmenim, kas mainījās atkarībā no vecuma. Šīs meta-analīzes rezultātus var izmantot, lai informētu par pamatnostādnēm fizisko aktivitāšu veicināšanai.
AVOTS: Paluch AE, Bajpai S, Bassett DR, et al. Daily steps and all-cause mortality: a meta-analysis of 15 international cohorts. The Lancet Public Health, 2022; 7 (3): e219