11 minūšu ātra pastaiga ikdienu palīdz samazināt priekšlaicīgas nāves risku
Pētnieki konstatēja, ka 11 minūtes dienā (75 minūtes nedēļā) vidējas intensitātes fiziskās aktivitātes, piemēram, ātra pastaiga, būtu pietiekami, lai samazinātu tādu slimību risku kā sirds slimības, insults un vairāki ļaundabīgu audzēju veidi.
Pētījuma mērķis bija novērtēt devas un atbildes reakcijas saistību starp neprofesionālu fizisko aktivitāti un vairākām hroniskām slimībām un mirstības rezultātiem vispārējā pieaugušo populācijā. Šis bija sistemātisks pieejamo pētījumu apskats un kohorta līmeņa devas un atbildes meta – analīze.
Kopumā pētnieki aplūkoja rezultātus, kas ziņoti 196 recenzētos rakstos, kas aptver vairāk nekā 30 miljonus dalībnieku no 94 lielām pētījumu grupām, lai iegūtu līdz šim lielāko analīzi par saistību starp fiziskās aktivitātes līmeni un sirds slimību, vēža un priekšlaicīgas nāves risku.
Pētnieki atklāja, ka ārpus ar darbu saistītām fiziskām aktivitātēm divi no trim cilvēkiem ziņoja par aktivitātes līmeni, kas mazāks par 150 minūtēm nedēļā, veicot mērenas intensitātes aktivitātes, un mazāk nekā katrs desmitais ziņoja par vairāk nekā 300 aktivitātes minūtēm nedēļā.
Tika atklāts, ka, pārsniedzot 150 minūtes nedēļā vidējas intensitātes aktivitātes, papildu ieguvumi saistībā ar samazinātu slimību vai priekšlaicīgas nāves risku bija nenozīmīgi. Taču pat puse no šīs summas sniedza ievērojamus ieguvumus: uzkrājot 75 minūtes nedēļā vidēji intensīvas aktivitātes, tika samazināts priekšlaicīgas nāves risks par 23 %.
Arī 75 minūtes nedēļā mērenas aktivitātes bija pietiekami, lai par 17 % samazinātu risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām un par 7 % samazinātu risku saslimt ar ļaudabīgiem auzdējiem. Dažiem specifiskiem vēža veidiem riska samazināšanās bija lielāka – galvas un kakla, mieloleikozes, mielomas un kuņģa vēža – risks bija par 14 – 26 % mazāks. Citu vēža veidu, piemēram, plaušu, aknu, endometrija, resnās zarnas un krūts vēža gadījumā tika novērots par 3 – 11 % mazāks risks.
Pētnieki aprēķināja, ka, ja visi pētījumos iesaistītie būtu veikuši vismaz 150 minūtes nedēļā vidēji intensīvas aktivitātes, aptuveni katrs sestais (16 %) priekšlaicīgas nāves gadījums tiktu novērsts. Viens no deviņiem (11 %) sirds un asinsvadu slimību gadījumiem un viens no 20 (5 %) vēža gadījumiem tiktu novērsts.
Tomēr pat tad, ja ikvienam būtu izdevies vismaz 75 minūtes nedēļā veikt vidējas intensitātes fiziskas aktivitātes, aptuveni katrs desmitais (10 %) priekšlaicīgas nāves gadījumu tiktu novērsts, viens no divdesmit (5 %) sirds un asinsvadu slimību gadījumiem un gandrīz katrs trīsdesmitais (3 %) vēža gadījums tiktu novērsts.
Pētnieki norāda, ka mērenas intensitātes aktivitātes ietver ne tikai vingrošanu vai skriešanu, dažreiz ir nepieciešams tikai aizstāt dažus ieradumus. Piemēram, mēģiniet iet ar kājām vai velosipēdu uz darbu vai mācību vietu, nevis izmantot automašīnu, vai arī aktīvi spēlējieties ar saviem bērniem vai mazbērniem. Nodarbošanās, kas jums patīk un kuras ir viegli iekļaut savā iknedēļas rutīnā, ir lielisks veids, kā kļūt aktīvākam.
AVOTS: Garcia L, Pearce M, Abbas A, et al. Non-occupational physical activity and risk of cardiovascular disease, cancer and mortality outcomes: a dose–response meta-analysis of large prospective studies. British Journal of Sports Medicine, 2023; bjsports-2022-105669