10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula
Pāreja no vidusskolas uz koledžu parasti samazina fiziskās aktivitātes un tiek novērots lielāks svara pieaugums. Šī pētījuma mērķis bija izpētīt trīs augstākas pakāpes soļu ieteikumu ietekmi uz ķermeņa svara un ķermeņa sastāva izmaiņām 24 nedēļu laikā. Pētījumā iekļāva 92 pirmkursnieces, kuras 24 nedēļas valkāja daudzfunkcionālu pedometru, pēc nejaušības principa katrai tikai noteikts soļu dienas limits: 10 000, 12 500 vai 15 000 soļi. Pedometra dati tika lejupielādēti ik pēc divām nedēļām, un dalībniekiem tika ieteikts izpildīt viņu ieteikumus par soļu skaitu. Ķermeņa svars un ķermeņa sastāvs tika novērtēti sākotnēji un pēc 24 nedēļām. Ķermeņa sastāvs tika novērtēts ar duālu rentgena absorbcijas metodi. Vidēji sievietes veica 10 786 ± 1501, 12 650 ± 2001 un 13 762 ± 2098 soļus dienā attiecīgi 10 000, 12 500 un 15 000 soļu grupās (F = 15,48). Dalībnieces pieņēmās svarā par attiecīgi 1,4 ± 2,6, 1,8 ± 2,1 un 1,4 ± 2,1 kg 10 000, 12 500 un 15 000 soļu grupās (F = 37,74). Svara pieaugums būtiski neatšķīrās starp grupām (F = 0,18,). Arī tauku procentuālais sadalījums starp grupām neatšķīrās (F = 0,41,).
Pētnieki secināja, ka arī nostaigājot vairāk par rekomendētajiem 10 000 soļiem dienā, netiek aizkavēts svara pieaugums. Turpmākajos pētījumos galvenā uzmanība jāpievērš vai nu fizisko aktivitāšu intensitātei, vai arī papildinājumiem ar uzturu, lai novērstu svara pieaugumu pirmajā koledžas gadā.
AVOTS:Bailey BW, Bartholomew CL, Summerhays C, et al. The Impact of Step Recommendations on Body Composition and Physical Activity Patterns in College Freshman Women: A Randomized Trial. Journal of Obesity, 2019; 2019: 1.