Iznākums pēc intracerebrālas un intraventrikulāras hemorāģijas pēc viena gada: ietekmējošie faktori
Lai aprakstītu, kādas ir atveseļošanās iespējas vienu gadu pēc ICH vai IVH un noskaidrotu ietekmējošos faktorus, tika veikta post hoc analīze no tādu pētījumu datiem kā CLEAR–III un MISTIE–III, kas ir trešās fāzes daudzcentru pētījums ASV, Kanādā, Eiropā un Āzijā. Pacienti pētījumā tika iekļauti laikā no 2010.gada augusta līdz 2018.gada septembrim, līdznovērojumu periods – viens gads. No 999 pētījumā iekļautiem pacientiem, gala apvienotā kohortā iekļāva 715 pacientus (71,6 %), kam 30 dienas pēc notikuma modificētās Rankina skalas (mRS) rezultāts bija no 4–5. CLEAR-III pētījuma dalībnieki bija nejaušināti grupās pēc vai nu intraventrikulāras alteplāzes saņemšanas vai placebo. MISTIE–III dalībnieki – pēc standarta medicīniskās aprūpes vai stereotaktiskās trombolīzes saņemšanas. Primārais post hoc analīzes iznākums bija mRS vienu gadu pēc notikuma. Pacienti tika sadalīti grupās – labs iznākums pēc gada (mRS 0–3 punkti) vai vājš iznākums pēc gada (mRS 4–6 punkti). Ar daudzvariantu loģistiskās regresijas modeļu palīdzību novērtēja saistīu starp notikumiem hospitalizācijas periodā un viena gada klīnisko iznākumu, vispirms datus pielāgojot pēc demogrāfiskajiem raksturlielumiem, ICH vai IVH smaguma pakāpi un pētījuma kohortu.
No 715 pacientiem, 58 % bija vīrieši, vidējais vecums bija 60,3 gadi. Vienu gadu pēc notikuma, 129 (18 %) pacientu bija miruši, 308 (43 %) sasnieguši mRS rezultātu no 0–3 punktiem. Pēc jauktās kohortas modeļu pielāgošanas, atklājies, ka cukura diabēts (pielāgotā iespēju attiecība [pIA] 0,50; 95 % TI 0,26–0,96), National Institutes of Health Stroke skalas rezultāts (pIA 0,93; 95 % TI 0,90–0,96), smagas pakāpes baltās smadzeņu vielas bojājums (pIA 0,30; 95 % TI 0,16–0,54), epifīzas nobīde (pIA 0,87; 95 % TI 0,76–0,99), akūts išēmisks insults (pIA 0,44; 95 % TI 0,21–0,94), gastrostoma (pIA, 0,30; 95 % TI 0,17–0,50) un persistējoša hidrocefālija (pIA 0,37l 95 % TI 0,14–0,98) trīsdesmitajā dienā pēc notikuma saistīta ar sliktāku atveseļošanās iespēju. Papildu nelabvēlīgi faktori, ko noteica CLEAR–III pētījumā bija cerebrālās perfūzijas spiediens zem 60 mmHg, sepse un prolongēta mehāniskā ventilācija. MISTIE–III norādīja uz nepieciešamību pēc intrakraniālā spiediena uzraudzības kā nelabvēlīga iznākuma rādītāju. Uz trīsdesmit dienām balstītie notikumu modeļi statistiski ticami paredzēja iznākumu pēc gada (AUC 0,87; 95 % TI 0,83–0,90).
Pētījuma autori norāda, ka pacientiem pēc smagas ICH vai IVH ar sākotnēji sliktu funkcionālo iznākumu gada laikā tika sasniegta atveseļošanās 40 % gadījumu. Klīnicisti tiek aicināti izvairīties no agrīnas pesimistiskas prognozes šiem pacientiem.
Avots: Shah VA, Thompson RE, Yenokyan G, et al. One-Year Outcome Trajectories and Factors Associated with Functional Recovery Among Survivors of Intracerebral and Intraventricular Hemorrhage With Initial Severe Disability. JAMA Neurol. Published online July 25, 2022. doi:10.1001/jamaneurol.2022.1991