Latvijā asinis nodod ap 1,66% iedzīvotāju, kas ir aptuveni 16 donori uz 1000 iedzīvotājiem, šādi ir Valsts asinsdonoru centra (VADC) dati.
Vērts zināt
- Sākoties COVID-19 pandēmijai, VADC ziņoja, ka ar 2019. gada pavasara periodu (marts – maijs) asins nodošanas skaits samazinājies par 2607 reizēm.
- Lai uzturētu stabilu asins krājumu, Latvijā dienā vidēji nepieciešami 150 donori.
- Katram asins komponentam ir savs dzīves ilgums – trombocītu derīguma termiņš ir 5 dienas, eritrocītu masai - 35 dienas, plazmai – 3 gadi, tāpēc donori ir nepieciešami katru dienu.
- Viena ziedotā asins deva var palīdzēt pat trīs cilvēkiem.
- Visbiežāk Latvijā sastopami cilvēki ar А (37%) un O asins grupu (36%), bet retāk - ar В (20%) un AB asins grupu (7%).
- Pieaugušam cilvēkam asinis ir aptuveni 7% no ķermeņa svara (apmēram 5 litri).
- Asins nodošanas procedūras laikā tiek noņemti 450 ml asiņu un vēl 40 ml laboratoriskai izmeklēšanai.
14. jūnijs
Pasaules Veselības organizācija 14. jūniju izvēlējusi par godu austriešu ārsta Karla Landšteinera (Karl Landsteiner) dzimšanas dienai. Tieši Karls Landšteiners 1901. gadā atklāja pirmās trīs cilvēka asins grupas – A, B un O. Landšteiners tiek uzskatīts arī par nozīmīgāko zinātnieku asins pārliešanas jomā, jo viņš piedalījies rēzus faktora un tā nesaderību atklāšanā un izstrādājis asins saderības sistēmu. Par saviem atklājumiem Karls Landšteiners 1930.gadā saņēma Nobela prēmiju. Šīs simboliskās dienas mērķis ir palielināt izpratni par drošu asins komponentu sagatavošanu, aktualizēt asins ziedošanas nepieciešamību sabiedrībā, kā arī pateikties visiem cilvēkiem, kuri nodod asinis.