Indukcijas ķīmijterapija pirms CRT uzlabo iznākumu lokāli advancēta dzemdes kakla vēža gadījumā
Pētījums tika prezentēts šā gada ESMO (European Society for Medical Oncology) Kongresā Madridē, Spānijā. Lokāli advancēta dzemdes kakla vēža gadījumā indukcijas ķīmijterapija pirms ķīmijterapijas + staru terapijas (chemoradiotherapy, CRT) uzrāda PFS 73 % un OS 80 %, salīdzinājumā ar CRT vienu pašu, kur PFS 64 % (draudu attiecība, HR 0,65; 95 % TI 0,46–0,91; p = 0,13) un OS 72 % (HR 0,61; 95 % TI 0,40–0,91; p = 0,04).
Pētījumā iekļāva 500 pacientes ar IB1/2 līdz IVA, pārsvarā daudzkārtaino plakano (skvamozo) šūnu karcinomu, vidējais vecums 46 gadi. Lielākajai daļai, 77 % pacienšu bija II pakāpes slimība un vairāk kā pusei (58 %) bija negatīvi limfmezgli. Nozīmīgas blaknes (≥ 3.pakape) novēroja 59 % pacienšu, kas saņēma indukcijas ķīmijterapiju pirms CRT un 48 % pacienšu, kas saņēma tikai CRT. Vidējais novērošanas laiks bija 64 mēneši.
Lielākā daļa pacienšu indukcijas ķīmijterapijas veidā saņēma vismaz piecus karboplatīna + paklitaksela kursus, vidējais laika intervāls starp indukcijas ķīmijterapiju un CRT bija 7 dienas. CRT terapijas ilgums bija vidēji 45 dienas katrā no pētījuma grupām. CRT ietvaros lielākā daļa pacienšu (~80 %) saņēma cisplatīnu vismaz četrus kursus. Distances staru terapiju un kontakta staru terapiju (brahiterapiju) indukcijas ķīmijterapijas grupā saņēma attiecīgi 97 % un 98 % pacienšu un CRT grupā attiecīgi 92 % un 97 % pacienšu.
Svarīgi gan piebilst, ka 58 % iekļauto pacientu bija limfmezglu negatīva slimība, attiecīgi jau iepriekš izpētīts, ka tieši pozitīvi limfmezgli ir prognostisks augsta riska indikators slimības relapsam. Tāpēc nepieciešams turpināt pētījumus, lai noteiktu šādas terapeitiskās taktikas noderīgumu dažādu relapsa riska grupu ietvaros.
Pētījums pieejams šeit: DOI:https://doi.org/10.1016/j.annonc.2023.10.028