Hroniskas sāpes vairākās ķermeņa zonās saistītas ar kardiovaskulāru disfunkciju
Tika analizēti dati no britu Biobankas pētījuma (vairāk nekā pusmiljons 40—69 gadus vecu dalībnieku), meklējot saistību starp arteriālo stinguma indeksu, miega artērijas intima media biezumu, magnētiskajā rezonansē noteiktu sirds indeksu, kreisā kambara izsviedes frakciju un hroniskām sāpēm vairākās ķermeņa zonās. Par hroniskām sāpēm uzskatītas sāpes, kas ilgst vismaz trīs mēnešus. Dalībnieki tika kategorizēti sešās grupās: bez hroniskām sāpēm, hroniskas sāpes vienā, divās, trīs vai četrās ķermeņa zonās vai “viscaur ķermenī”. Vispirms dalībnieki atbildēja uz sociāli demogrāfiskiem jautājumiem, veica funkcionālus testus, asins analīzes. Pētījuma gaitā tika veikti attēldiagnostikas izmeklējumi noteiktam pētījuma dalībnieku skaitam noteiktos termiņos. Statistiskajai analīzei tika izmantoti jauktu efektu lineārās regresijas modeļi.
Pētījumā aprēķināts, ka hronisku sāpju gadījumā skarto ķermeņa zonu skaits ir tieši saistīts ar arteriālo stinguma indeksu (n = 159 360; β = 0,06 uz skaita pieaugumu par vienu skarto ķermeņa zonu, 95 % TI 0,04—0,08). Mazāka kreisā kambara izsviedes frakcija 23 899 pētījuma dalībniekiem bija saistīta ar plašākām hroniskām sāpēm (β = -0,17 uz skaita pieaugumu par vienu skarto ķermeņa zonu, 95 % TI no -0,27 līdz -0,07). Hronisku sāpju skarto ķermeņa zonu skaitam nebija saistības ar miega artērijas intima media biezumu (n = 30 628) vai sirds indeksu (n = 23 899).
Pētījuma autori secina, ka lielāks hronisku sāpju skarto ķermeņa zonu skaits saistīts ar palielinātu asinsvadu rezistenci un sliktāku sirds funkciju — hroniskas sāpes ir nozīmīgs spēlētājs kardiovaskulārās disfunkcijas attīstībā.
Avots: Tian J, et al. Chronic pain in multiple sites is associated with cardiovascular dysfunction: an observational UK Biobank cohort study. British Journal of Anaesthesia, 2024; 133(3): 605-614.