Hroniskas obstruktīvas plaušu slimības uzliesmojumu profilakse pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu kā blakusslimību
Lai noskaidrotu, vai GLP–1 receptoru antagonistiem, DDP–4 inhibitoriem vai SGLT–2 inhibitoriem piemīt īpašības novērst hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS) uzliesmojumu biežumu pacientiem ar cukura diabētu kā blakusslimību, tika veikts kohortas pētījums Apvienotajā Karalistē. Medikamentu efekts tika salīdzināts ar sulfonilurīnvielas efektu.
Pirmajā kohortā iekļāva 1252 pacientus, kas sāka terapiju ar GLP–1 receptoru antagonistiem un 14 259 ar sulfonilurīnvielu. Otrā kohortā – 8731 pacients sāka terapiju ar DPP–4 inhibitoriem un 18 204 sulfonilurīnvielu, bet trešajā kohortā – 2956 sāka terapiju ar SGLT–2 inhibitoriem un 10 841 ar sulfonilurīnvielu.
Salīdzinājumā ar sulfonilurīnvielas medikamentiem, GLP–1 receptoru antagonisti bija saistīti ar 30 % samazinātu smaga HOPS paasinājuma risku (3,5 pret 5,0 notikumi uz 100 persongadiem; riska attiecība 0,70, 95 % TI 0,49–0,99) un viegla paasinājuma risku (0,63, 0,43–0,94). DPP–4 inhibitori uzrādīja nedaudz samazinātu smagu HOPS paasinājumu risku (4,6 pret 5,1 notikums uz 100 persongadiem; risku attiecība 0,91, 95 % TI 0,82–1,02) un vidēju HOPS paasinājumu risku (0,93, 0,82–1,07). SGLT–2 inhibitori uzrādīja par 38 % samazinātu smagu HOPS paasinājumu risku (2,4 pret 3,9 notikumi uz 100 persongadiem, riska attiecība 0,62, 95 % TI 0,48–0,81), bet neuzrādīja ieguvumu uz vidēju HOPS paasinājumu biežuma samazināšanos.
Šajā pētījumā secināts, ka SGLT–2 inhibitoru un GLP–1 receptoru antagonistu lietošana pacientiem ar cukura diabētu un HOPS novērš smagu HOPS paasinājumu risku, kamēr DPP–4 inhibitoru gadījumā šāda saistība šobrīd nav apstiprināta.
Avots: Pradhan R, Lu S, Yin H, Yu O H Y, Ernst P, Suissa S et al. Novel antihyperglycaemic drugs and prevention of chronic obstructive pulmonary disease exacerbations among patients with type 2 diabetes: population based cohort study BMJ 2022; 379 :e071380 doi:10.1136/bmj-2022-071380