Gripas antivirālā terapija un hospitalizācijas ilgums bērniem
Pētījumā iekļāva bērnus <18 gadu vecumā, kas hospitalizēti ar laboratoriski apstiprinātu gripu. Tika ievākti dati no divām kohortām: vienā bērni ar blakusslimībām, bet bez atrašanās intensīvās terapijas nodaļā (n = 309, 2012–2013.gads) un otrā – bērni, kas stacionēti intensīvās terapijas nodaļā (ar un bez blakusslimībām, n = 299, 2011.–2013.gads). Statistikas analīzē tika izmantoti Cox modeļi ar antivirālās terapijas sākšanu kā no laika atkarīgu mainīgo, lai novērtētu izrakstīšanas riskus no slimnīcas. Lai noteiktu slimības ilgumu, izmantota Kaplana–Meiera izdzīvotības analīze.
Salīdzinot ar tiem bērniem, kas nesaņēma antivirālu terapiju, hospitalizācijas ilgums bija īsāks tiem, kuri sākti ārstēt ne vēlāk kā 2.slimības dienā (pielāgotā risku attiecība: 1,37, p = 0,02 pirmajā kohortā, 1,46, p =0,007 otrā kohortā). Ārstēšanas sākšana vēlāk kā trešajā dienā vairs nedeva nekādu statistiski ticamu efektu uz izrakstīšanos. Pirmajā kohortā hospitalizācijas ilgums bija 3 dienas tiem, kas netika ārstēti pret 2 dienām tiem, kas tika ārstēti, antivirālo terapiju sākot pirmajās divās slimības dienās (p = 0,005)
Pētnieki secina, ka agrīna antivirāla terapija tiek saistīta ar īsāku hospitalizācijas laiku bērniem,t.sk. bērniem ar augsta riska blakusslimībām. Šie rezultāti atbalsta ASV rekomendācijas par empīrisku antivirālu terapiju hospitalizētiem pacientiem ar aizdomām par vai apstiprinātu gripu.
Avots: Campbell AP, Tokars JI, Reynolds S, Garg S, Kirley PD, Miller L, Yousey-Hindes K, Anderson EJ, Oni O, Monroe M, Kim S, Lynfield R, Smelser C, Muse AT, Felsen C, Billing LM, Thomas A, Mermel E, Lindegren ML, Schaffner W, Price A, Fry AM. Influenza Antiviral Treatment and Length of Stay. Pediatrics. 2021 Sep 1:e2021050417. doi: 10.1542/peds.2021-050417. Epub ahead of print. PMID: 34470815.