Fiziskās aktivitātes depresijas ārstēšanā: ko saka pētījumi?
Pārskatā tika iekļauti visi nejaušināti kontrolētie pētījumi par ieguvumiem no fiziskām aktivitātēm depresijas ārstēšanā no datubāzēm Cochrane Library, Medline, Embase, SPORTDiscus un PsycINFO. Kopējais unikālo pētījumu skaits bija 218, iekļaujot 14 170 pētījuma dalībniekus.
Salīdzinot ar aktīviem kontroles grupas dalībniekiem (standarta aprūpe, placebo), vidējs depresīvā spektra traucējumu samazinājums tika atrasts, veicot tādas aktivitātes kā staigāšana vai soļošana, joga, spēka treniņi, jauktie aerobie treniņi un taiči vai ciguns. Fizisko aktivitāšu efekts bija proporcionāls parakstītajai treniņu intensitātei. Spēka treniņiem un jogai pētījumā uzrādīta vispieņemamākā intensitāte pacientu vērtējumā. Jāpiebilst, ka pētījumu rezultāti bija ticami, izvērtējot pēc neobjektivitātes riskiem, bet tikai viens pētījums atbilda Cochrane zemas neobjektivitātes kritērijiem. Attiecīgi ticamība staigāšanai vai soļošanai kā efektīvai metodei depresijas ārstēšanā vērtējama kā zema un citu fizisko aktivitāšu ticamība — ļoti zema.
Pētījuma autori secina, ka fiziskās aktivitātes var būt efektīva metode depresijas ārstēšanā (īpaši intensīva staigāšana, soļošana, joga un spēka treniņi), pētījumi jāturpina par ieguvumiem ilgtermiņā. Jāņem vērā, ka šīs fiziskās aktivitātes šobrīd rekomendējamas kā papildinājums psihoterapijai un antidepresantu lietošanai, kas ir “zelta standarts” depresijas ārstēšanā.
Avots: Noetel M, Sanders T, Gallardo-GÃmez D, Taylor P, del Pozo Cruz B, van den Hoek D et al. Effect of exercise for depression: systematic review and network meta-analysis of randomised controlled trials BMJ 2024; 384 :e075847 doi:10.1136/bmj-2023-075847