Depresijas ārstēšanas tendences pēc pozitīva depresijas skrīninga rezultāta
Šajā pētījumā izmantoti elektroniskie medicīnas ieraksti no 2017.-2021.gadam no lielas akadēmiskas veselības sistēmas ASV. Dalībnieki bija pieauguši primārās aprūpes pacienti ar depresīvā spektra simptomātiku (pēc PHQ-9 ≥ 10 punkti) un/vai pašnāvības domām, izslēdzot pacientus ar jau noteiktu depresijas, bipolāru traucējumu, šizofrēnijas, šizoafektīvo traucējumu vai demences diagnozi. Pieeja pacientu aprūpei tika vērtēta pēc dzimuma, vecuma, sarunvalodas, rases un etniskās piederības. Primārais iznākums bija antidepresantu nozīmēšana vai nosūtīšana pie psihiskās veselības speciālista pēc skrīninga. Sekundārie iznākumi – kontroles vizītes esamība 8 nedēļas pēc antidepresantu terapijas vai nosūtīšanas pie psihiatra.
No 60 062 pacientiem, kas veica skrīnigu, 3980 (7 %) konstatēja depresīvā spektra traucējumus vai suicidālas domas. Kohortā 68,1 % bija sievietes (n = 2711) un vidējais (SN) vecums bija 46,5 (17,6) gadi, 5,6 % no kohortā esošajiem sarunvalodā izmantoja ne angļu valodu. Aptuveni 38 % (1518) pacientu saņēma antidepresantu terapiju vai nosūtījumu pie psihiatra pēc skrīninga rezultātiem (44 % pacientu, ja ieskaitām pacientus ar suicidālām domām). Pēc astoņām nedēļām 70 % (2785) pacienti tika atkārtoti pieņemti kontroles vizītē (75 %, ja ieskaita pacientus ar suicidālām domām). Daudzvariantu statistiskās analīzēs modeļos konstatēts, ka dzimums, valodas izvēle vai apdrošināšanas statuss nav ietekmējis ģimenes ārsta taktiku attiecībā uz rīcību pēc pozitīva skrīninga. Tika konstatēts tumšās ādas rases (African American, Black) un aziātu (Asian) pacientiem ir mazāka iespējamība saņemt ārstēšanu pēc pozitīva skrīninga nekā baltās rases (White) pārstāvjiem. Ārstēšanas iespējamība mazinājās līdz ar pieaugošu pacienta vecumu (46,4 % [95 % TI 41,2-31,5 %] pacientiem no 18-30 gadiem un 17,5 % [95 % TI 12,1-22,9 %] pacientiem ≥75 gadiem). Pacientiem ar pašnāvības domām ārstēšanu sāka drīzāk (43,5 % pret 35,2 %), kaut arī ārstēšanas nozīmēšana augstai riska grupai tāpat vērtējama kā zema.
Pētījuma autori secina, ka jāorganizē mērķētas intervences pacientiem, kuri ir riska grupā terapiju nesaņemt – tie ir pacienti ar pašnāvības domām, ne baltās rases pārstāvji un seniori.
Avots: Garcia ME, Ochoa-Frongia L, Neuhaus J, et al. Depression Treatment After a Positive Depression Screen Result. JAMA Intern Med. Published online December 09, 2024. doi:10.1001/jamainternmed.2024.6211