Denosumabs un 2.tipa cukura diabēta incidence pacientiem ar osteoporozi
Ikdienas praksē lielākā daļa denosumaba lietotāju (~80 %) sākotnēji lietojuši kādu citu pretosteoporozes medikamentu (piem., perorālus bifosfonātus). Tāpēc vislietderīgākie pētījumi būtu nejaušināti kontrolēti, fokusējoties uz tiem pacientiem, kam farmakoterapija laika gaitā mainīta, lai izprastu denosumaba ietekmi uz 2.tipa cukura diabēta attīstības risku. Šajā pētījumā izmantoti novērošanas gaitā iegūti dati no ikdienas klīniskās prakses, lai novērtētu 2.tipa cukura diabēta attīstības risku, mainot terapiju uz denosumabu vai turpinot lietot bifosfonātus perorāli.
Pētījumā tika iekļauti pieaugušie no 45 gadu vecuma, primārais pētījuma iznākums bija incidents 2.tipa cukura diabēts. Statistiskajā analīzē aprēķināti Cox proprociju riska modeļi, lai noteiktu pielāgoto risku attiecību un 95 % ticamības intervālus, salīdzinot denosumabu ar perorāli lietojamiem bifosfonātiem.
4301 denosumaba lietotājs tika pielāgots pēc perspektivitātes rādītāja 21 038 perorāla bifosfonāta lietotājiem, novērošanas periods vidēji 2,2 gadi. 2.tipa cukura diabēta sastopamības rādītājs denosumaba grupā bija 5,7 (95 % TI 4,3–7,3) uz 1000 persongadiem un bifosfonātu grupā 8,3 (7,4–9,2) uz 1000 persongadiem. Terapijas maiņa uz denosumabu bija saistīta ar samazinātu 2.tipa cukura diabēta risku (risku attiecība 0,68; 95 % TI 0,52–0,89). Dalībniekiem ar prediabētu tika novērots šķietami lielāks ieguvums no denosumaba terapijas, salīdzinājumā ar bifosfononātiem perorāli (riska attiecība 0,54; 95 % TI 0,35–0,82), līdzīgi kā pacientiem ar ĶMI ≥ (0,65; 0,40–1,06).
Šajā populācijas pētījumā denosumaba lietošana saistīta ar zemāku incidenta 2.tipa cukura diabēta attīstības risku salīdzinājumā ar perorāli lietojamiem bifosfonātiem pieaugušajiem ar osteoporozi.
Avots: Lyu H, Zhao S S, Zhang L, Wei J, Li X, Li H et al. Denosumab and incidence of type 2 diabetes among adults with osteoporosis: population based cohort study BMJ 2023; 381 :e073435 doi:10.1136/bmj-2022-073435