Deģeneratīva jostas daļas spondilolistēze ir viena skriemeļa izslīdēšana attiecībā pret zemāk esošo, kas parasti rodas 50 gadus veciem un vecākiem cilvēkiem, biežāk – sievietēm. Mugurkaula kanāla sašaurināšanās (stenoze) rada sāpes kājās un mugurā, neirogēnu klaudikāciju, kā arī ierobežo fiziskās funkcijas. Attiecīgās problēmas sākotnēji cenšas ārstēt konservatīvi, bet nesekmīgas taktikas vai izteiktu simptomu gadījumos veic dažāda apjoma ķirurģisku ārstēšanu.
Pētījuma mērķis un pacientu atlase
Norvēģijā 16 publiskās ortopēdijas un neiroķirurģijas klīnikās tika veikts nejaušināts, atklāts pētījums ar mērķi novērtēt, vai pacientiem ar deģeneratīvu jostas daļas spondilolistēzi piecus gadus pēc primārās operācijas – izolēti veiktas dekompresijas – rezultāti nav sliktāki par dekompresijas ar skriemeļu sapludināšanas jeb stabilizācijas metodes rezultātiem. Pētījumā piedalījās pacienti vecumā no 18 līdz 80 gadiem ar simptomātisku mugurkaula jostas daļas stenozi (neirogāna klaudikācija vai izstarojošas sāpes uz kāju) un spondilolistēzi 3 mm vai vairāk stenozes līmenī, pierādītu magnētiskās izmeklēšanas attēlos. Pacientus iekļāva neatkarīgi no tā, vai tiem bija nestabilitātes pazīmes. Izslēgšanas kritēriji: krūšu-jostas daļas skolioze vairāk nekā 20 grādu leņķis, izteikta foraminālā stenoze, iepriekš veikta operācija spondilolistēzes līmenī vai iepriekš veikta lūzuma vai stabilizācijas operācija attiecīgā reģionā. Dalībniekiem (proporcijās 1:1) tika veikta izolēta dekompresijas operācija vai dekompresija ar papildu skriemeļu stabilizāciju, izmantojot metāla implantus.
Galvenie pētījuma rezultāti
No 2014. gada 12. februāra līdz 2017. gada 18. decembrim 267 dalībnieki tika nejauši izvēlēti dekompresijas operācijai (n=134) vai dekompresijai ar papildu skriemeļu stabilizāciju (n=133). Uz anketas jautājumiem piecus gadus pēc operācijas atbildēja 230 (88%) pacienti: 121 dekompresijas grupā un 109 stabilizācijas grupā. Vidējais vecums sākotnēji bija 66,2 gadi (SD 7,6), un 69 % bija sievietes. 84 (63 %) no 133 cilvēkiem izolētajā dekompresijas grupā un 81 (63 %) no 129 cilvēkiem stabilizācijas grupā Osvestrijas invaliditātes indeksa samazinājums bija vismaz par 30 % - 0,4 procentpunktu atšķirība (95% ticamības intervāls (TI) –11,2 līdz 11,9).
Attiecīgie katra protokola analīzes rezultāti bija 65 (65 %) no 100 dekompresijas grupā un 59 (66 %) no 89 stabilizācijas grupā, atšķirība –1,3 procentpunkti (95 % TI –14,5 līdz 12,2). Abi 95% TI bija augstāki par iepriekš noteikto zemāko robežu –15%. Osvestrijas invaliditātes indeksa vidējās izmaiņas no pētījuma sākuma līdz pieciem gadiem bija –17,8 abās grupās (vidējā atšķirība 0,02 [95% TI –3,8 līdz 3,9]). Pārējo sekundāro iznākumu rezultāti bija tādā pašā virzienā kā primārais rezultāts. No divu līdz piecu gadu novērojumā jauna jostasvietas operācija tika veikta sešiem (5 %) no 123 cilvēkiem dekompresijas grupā un 11 (10 %) no 113 cilvēkiem stabilizācijas grupā. Attiecīgi 21 (16 %) no 129 cilvēkiem un 23 (18 %) no 125.
Primārais rezultāts bija Osvestrijas invaliditātes indeksa (2.0 versija, novērtē funkcionālos traucējumus) samazinājums par 30 % vai vairāk no sākotnējā līmeņa piecu gadu novērošanas laikā, kas definēts kā klīniski nozīmīgs iznākums. Sekundārie rezultāti norādīja uz vidējām izmaiņām Osvestrijas invaliditātes indeksā, Cīrihes klaudikācijas anketā, kāju un muguras sāpju skaitliskā vērtēšanas skalā un EuroQol grupas 5-dimensijas (EQ-5D-3L) anketā.
Secinājumi
Dalībniekiem ar deģeneratīvu spondilolistēzi piecus gadus pēc primāri veiktas izolētas dekompresijas operācijas rezultāts nebija izteikti sliktāks salīdzinot ar dekompresiju papildinātu ar skriemeļu sapludināšanu jeb stabilizēšanu. Sekundāro iznākumu rezultāti attiecībā uz sāpēm, simptomu smagumu, funkcionālo stāvokli un atkārtotu operāciju biežumu atbilda primārajam iznākumam un nebija novērota būtiska atšķirība starp grupām. Atkārtota operācija bija nepieciešama apmēram katram piektajam dalībniekam abās grupās. Tātad, viens no pētījuma secinājumiem – lielākajai daļai šo pacientu skriemeļu stabilizēšanas operācija ir lieka.
Avots:
Kgomotso EL, Hellum C, Fagerland MW, et el. Decompression alone or with fusion for degenerative lumbar spondylolosthesis (Nordsten-DS): five year follow-up of a randomised, multicentre, non-inferiority trial. BMJ 2024;386:e079771. Published August 07, 2024. doi: https://doi.org/10.1136/bmj-2024-079771
https://www.bmj.com/content/386/bmj-2024-079771
