Cik soļu dienā jānoiet senioram, lai attālinātu demences risku?
Lai noskaidrotu no devas (soļu skaita) atkarīgo saistību ar visu iemeslu demences attīstību pieaugušajiem Lielbritānijā, populācijas kohortas pētījumā dalībniekus novēroja vidēji 6,9 gadus. Pētījumam tika izvēlēti 40—79 gadus veci pieaugušie ar akselerometra datiem par ikdienas pastaigu rezultātu. Pētījuma ekspozīcijas: ikdienas soļu skaits, papildus/nejauši noietie soļi (mazāk par 40 soļiem minūtē), mērķtiecīgi noietie soļi (vismaz 40 soļi minūtē) un 30 minūšu pīķa ritms (vidējais soļu skaits minūtē, mērīts 30 [ne obligāti secīgas] minūtes dienā). Pētījuma iznākums — incidenta demences diagnoze (fatāla vai nefatāla), dati iegūti no pacienta hospitalizācijas vai primārās aprūpes ierakstiem. Lai novērtētu no devas atkarīgas asociācijas, tika izmantots Spline Cox regresijas modelis.
Pētījumā tika uzraudzīti 78 430 pieaugušie (vidējais vecums 61,1 gads, 44,7 % vīriešu). Demence novērošanas periodā attīstījās 866 pētījuma dalībniekiem (vidējais vecums 68,3 gadi, 55,4 % vīriešu). Spline Cox analīze uzrādīja nelineāru asociāciju starp ikdienā noieto soļu skaitu un demenci. Optimālā soļu deva dienā (t.i., vērtība, pie kuras sasniegta maksimālā riska mazināšanās) bija 9826 soļi dienā (riska attiecība 0,49; 95 % TI 0,39—0,62), minimālā — 3826 soļi dienā (RA 0,75; 95 % TI 0,67—0,83). Optimālais nejauši noieto soļu skaits dienā bija 3677, mērķtiecīgi noieto — 6315. Labākais pīķa 30 minūšu soļošanas ritms ir 112 soļi minūtē (RA 0,38; 95 % TI 0,24—0,60).
Šajā kohortas pētījumā secināts, ka ikdienā nostaigāti nepilni 10 000 soļi var mazināt risku attīstīties visu iemeslu demencei, turklāt — jo intensīvāka ikdienas pastaiga, jo risks mazāks!
Avots: del Pozo Cruz B, Ahmadi M, Naismith SL, Stamatakis E. Association of Daily Step Count and Intensity With Incident Dementia in 78 430 Adults Living in the UK. JAMA Neurol. Published online September 06, 2022. doi:10.1001/jamaneurol.2022.2672