Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Bilaterāla mastektomija un mirstība no krūts vēža

Doctus
Bilaterāla mastektomija un mirstība no krūts vēža
Pixabay.com
Ieguvums no bilaterālas mastektomijas sievietēm ar unilaterālu krūts vēzi attiecībā uz mirstību līdz šim nav izpētīts. Šajā pētījumā aprēķināts 20 gadu kumulatīvairs mirstības risks no krūts vēža sievietēm ar 0–III stadijas krūts vēzi atkarībā no iniciālās operācijas veida.

Šis bija kohortas pētījums, kur datus izguva no SEER programmas reģistra datubāzes, identificējot sievietes ar unilaterālu krūts vēzi (invazīvu un duktālu karcinomu in situ), kuras diagnosticētas laikā no 2000.–2019.gadam. Ģenerētas trīs līdzīga apmēra tuvu pielāgotas kohortas 1:1:1 pēc veiktā ķirurģijas veida. Kohortām sekoja līdzi 20 gadus, izvērtējot kontralaterāla krūts vēža attīstību un mirstību no krūts vēža. Analīzē salīdzināja 20 gadu krūts vēža mirstības kumulatīvo risku sievietēm, kam veikta sektorāla rezekcija, unilaterāla mastektomija vai bilaterāla mastektomija.

Pētījuma kopā tika iekļautas 661 270 sievietes (vidējais [SN] vecums 58,7 [11,3] gadi). Pēc pielāgošanas bija 36 028 sievietes katrā ārstēšanas grupā. Divdesmit gadu novērošanas periodā tika fiksēti 766 kontralaterāla krūts vēža gadījumi sektorālas rezekcijas grupā, 728 unilaterālas mastektomijas grupā un 97 gadījumi bilaterālas mastektomijas grupā. Divdesmit gadu risks kontralaterālam krūts vēzim bija 6,9 % (95 % TI 6,1–7,9 %) sektorālas rezekcijas-unilaterālas mastektomijas grupā. Kumulatīvā krūts vēža mirstība bija 32,1 % 15 gadus pēc kontralaterāla vēža un 14, 5 % sievietēm, kam neattīstījās kontralaterāls vēzis (draudu attiecība 4,00; 95 % TI 3,52–4,54, izmantojot kontralaterālu vēzi kā no laika atkarīgu mainīgo). Tika fiksēti 3077 nāves gadījumi no krūts vēža (8,54 %) sektorālas rezekcijas grupā, 3269 nāves gadījumi (0,97 %) unilaterālas mastektomijas grupā un 3062 nāves gadījumi (8,50 %) bilaterālas mastektomijas grupā.

Šis kohortas pētījums norāda, ka mirstības risks no krūts vēža nozīmīgi pieaug pēc kontralaterāla krūts vēža attīstības. Sievietēm, kam veikta bilaterāla mastektomija ir lielāka iespēja samazināt risku attīstīties vēzim otrā krūtī, tomēr mirstības rādītāji ir līdzīgi kā sievietēm, kam veikta sektorāla rezekcija vai unilaterāla mastektomija.

Avots: Giannakeas V, Lim DW, Narod SA. Bilateral Mastectomy and Breast Cancer Mortality. JAMA Oncol. Published online July 25, 2024. doi:10.1001/jamaoncol.2024.2212

Saistītie raksti

Pašnāvības risks atkarībā no nedēļas dienas vai svētkiem: pētījums par vairāku valstu pieredzi

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem 2019.gadā no pašnāvības miruši vairāk kā 700 000 cilvēki visā pasaulē, - tie ir augstāki mirstības rādītāji kā no malārijas, HIV/AIDS un krūts vēža! Pašnāvības ir vadošais iemesls mirstībai jaunu cilvēku (15-29 gadi) vidū. Izteikta hipotēze, ka pašnāvības var būt saistītas arī ar sociāliem faktoriem, ne tikai indivīda personīgajiem raksturlielumiem, attiecīgi ietekmējot cilvēka īstermiņa un ilgtermiņa suicidālās domas un uzvedību.

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Pašnāvības risks atkarībā no nedēļas dienas vai svētkiem: pētījums par vairāku valstu pieredzi

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem 2019.gadā no pašnāvības miruši vairāk kā 700 000 cilvēki visā pasaulē, - tie ir augstāki mirstības rādītāji kā no malārijas, HIV/AIDS un krūts vēža! Pašnāvības ir vadošais iemesls mirstībai jaunu cilvēku (15-29 gadi) vidū. Izteikta hipotēze, ka pašnāvības var būt saistītas arī ar sociāliem faktoriem, ne tikai indivīda personīgajiem raksturlielumiem, attiecīgi ietekmējot cilvēka īstermiņa un ilgtermiņa suicidālās domas un uzvedību.

Doctus

Arteriāla hipertensija. Jaunumi no ESC 2024 kongresa

Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongress ir viens no svarīgākajiem pasākumiem kardioloģijā, kur tiekas pasaulē vadošie eksperti kardioloģijā un citi interesenti, lai atspoguļotu jaunumus sirds un asinsvadu veselības aprūpes, diagnostikas un uzraudzības jomā. Šis gads ir īpašs, jo ESC nāk klajā ar četru vadlīniju — hipertensijas, priekškambaru mirdzēšanas, hronisku koronāru sindromu un perifēro artēriju un aortas slimību — atjauninājumiem. Arī Doctus bija iespēja Londonā notiekošajam pieslēgties tiešsaistē, tāpēc varam sniegt jaunāko ieskatu kardioloģisko pacientu aprūpē un šajā numurā vēstām par arteriālo hipertensiju.

S. Paudere–Logina

Neirotiskie un ar stresu saistītie traucējumi. Terapijas iespējas un izaicinājumi, I daļa

Stress ir normāla fizioloģiska reakcija uz ikdienas izaicinājumiem un negaidītām situācijām. Tas izpaužas gan ar psiholoģiskiem/emocionāliem, gan fiziskiem simptomiem. Stresa situācijās notiek īslaicīgas “krīzes” adaptīvas izmaiņas hormonālā līmenī ar veģetatīvās nervu sistēmas aktivāciju, kas palīdz ātrāk reaģēt uz potenciālu apdraudējumu un vienā vai citā veidā to atrisināt. Ilgstošs/hronisks stress var izraisīt hormonālu disregulāciju, patoloģiskus adaptīvus mehānismus, kas var radīt vai saasināt kā somatiskus, tā psihiskus traucējumus. [1]

R. Logins, Z. Šķiņķe

Plaušu slimības pieaugušajiem un bērniem. Ģimenes ārsta jautājumi speciālistam

Bronhiālā astma (BA), hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS), tuberkuloze (TB) — uz pulmonologu un ģimenes ārstu pleciem gulstas gan bērnu, gan pieaugušo pārvaldība. Rubrikā “Ģimenes ārsts jautā” iztirzāti teju divdesmit jautājumi bērnu un pieaugušo pulmonoloģijas lauciņā, uz kuriem atbildes sniedz vadošie jomas speciālisti Latvijā.

J. Aleksejeva, R. Plaude–Dedele, I. Kroiča, I. Grantiņa, D. Gaidule–Logina, I. Ozere

DAINA PASTARE, neiroloģe: Dari vislabāko, ko spēj

“Kad vajadzēja izvēlēties, kurā rezidentūrā stāties, sapratu, ka gribu darīt kaut ko nopietnu. Un neiroloģija, manuprāt, ir vissmagākā medicīnas joma. Nospriedu, ka kļūt par ārsti neiroloģi, strādāt šajā specialitātē — tas būtu kaut kas vērtīgs,” atzīst Dr. med. DAINA PASTARE, neiroloģe, Vispārējās neiroloģijas nodaļas un Multiplās sklerozes vienības vadītāja Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, docente Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedrā Rīgas Stradiņa universitātē.

M. Lapsa
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U