Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā pirmoreiz pielietots intraoperatīvais starotājs sarežģītas sarkomas audzēja operācijas laikā. Pirms operācijas multidisciplinārā konsīlijā izvērtējot pacientei efektīvākās un saudzīgākās ārstēšanas iespējas, kā arī skrupulozi saplānojot operācijas norises posmus, izdevies panākt pacientes atlabšanu pēc galēji smaga un šķietami bezcerīga veselības stāvokļa.
Paciente ir jauna sieviete, kurai pirms 12 gadiem tika veiksmīgi izoperēts audzējs. Sākotnēji viņa apmeklēja ārstu konsultācijas, lai novērotu savu veselību, bet pēc tam pārtrauca to darīt un pazuda no ārstu redzesloka. “Diemžēl onkoloģiskajiem pacientiem dažkārt ir novērojama šāda aizsargreakcija, mēģinot diagnozi noliegt, nevis pieņemt un ar to sadzīvot. Un kā sekas tam – pacients vairs nenāk uz ārstu pārbaudēm, jo baidās, ka “kaut ko” atradīs. Līdzīgi notika arī ar konkrēto pacienti. Kad slimības dēļ vairs nevarēja nenākt, paciente tomēr atkal atnāca. Bija liels izaicinājums gan pacienti sagatavot operācijai, gan saplānot efektīvāko ārstēšanas terapiju,” secina Austrumu slimnīcas stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs asociētais profesors Armands Sīviņš.
Pirmais operācijas posms – ķirurģiska sarkomas audzēja ķirurģiska izņemšana
Kad paciente nonāca Austrumu slimnīcā, audzēja milzīgais izmērs bija par iemeslu galēji smagam veselības stāvoklim. Viņai bija augsta temperatūra, ko ilgstoši neizdevās mazināt. Bija skaidrs, ka lielākais izaicinājums būs izmēros milzīgo audzēju ķirurģiski izoperēt.
“Sarkomai bija lokāls recidīvs, kas visbiežāk aiziet uz plaušām. Audzējs bija ieķīlējies mazajā iegurnī, saaudzis ar dzemdi un piedēkļiem. Pacientei bija nospiests viens urīnvads. Tas radīja funkcionālas problēmas, un vispirms vajadzēja to atbrīvot, lai glābtu nieres funkciju. Bijām gatavi izņemt no iegurņa visus orgānus – gan urīnpūsli ar piedēkļiem, gan taisno zarnu, bet izdevās saglabāt urīnpūsli, un tas joprojām funkcionē. Bija gan jāizņem audzējs kopā ar taisno zarnu, dzemdi un piedēkļiem. Tā kā audzējs bija ieaudzis iegurņa sienās, bija jāizoperē arī daži no nerviem. Bija liels lokālā recidīva risks. Audzējam augot, tas spiedās kaulā. Mēs izņemam audzēju, bet nezinām, vai tur nepaliek kāda mikroskopiska vēža šūna,”– tā par operācijas norises gaitu stāsta asociētais profesors A. Sīviņš.
Otrais operācijas posms – starošana ar intraoperatīvo starotāju, kas tiek veikta operāciju zālē
Intraoperatīva staru terapija pirmoreiz tika pielietota, lai apstarotu audzēja ložu vēdera dobumā (iegurnī). Tas notika operācijas laikā, uzreiz pēc audzēja ķirurģiskas izņemšanas, ko veica asociētā profesora A. Sīviņa komanda. Pati apstarošana intraoperatīvi ilgst tikai nepilnas divas minūtes, bet pirms tam tiek ieguldīts ievērojams plānošanas un sagatavošanās darbs.
“Starošanas plānošana notiek, galvenokārt ņemot vērā radioloģiskos izmeklējumus. Skatījāmies, kuras ir zonas, kur audzējs pieguļ visvairāk, un attiecīgi tās ir zonas, kuras, ticamāk, būs jāstaro. Atšķirībā no krūts audzēju starošanas, kur jau kādu laiku izmantojam intraoperatīvo starotāju, šoreiz uzdevums bija komplicētāks un sarežģītāks. Audzējs bija ļoti liels, bet mazais iegurnis ir šaura telpa no starošanas skatupunkta. Konkrētajā gadījumā sākotnēji nevarēja prognozēt, kuras būs tās zonas, kuras ķirurgam atklāsies operācijas laikā, kur attiecīgi būs nepieciešama papildu apstarošana,” skaidro Austrumu slimnīcas stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” Staru terapijas klīniskās daļas staru terapeits Gints Rausis.
Liela nozīme veiksmīgam rezultātam bija praktiskiem treniņiem, iesaistot visu radiologu terapeitu, radiogrāferu un medicīnas fiziķu komandu, kas sākotnēji saplānoja iekārtu novietojumu un starošanas procedūrai nepieciešamo aprīkojumu. Tam sekoja staru terapijas plāns konkrētajai pacientei, paredzot, kā tiks īstenota starošanas procedūra. Tika plānots, kādā leņķī ievietos tubusu, cik liels tas būs, cik lielu starojuma devu pievadīs un ar kādu jaudu apstaros audzēja ložu un blakus audus. Staru terapijas plāns tika vairākkārt pārbaudīts, lai būtu pārliecība, ka precīzi tiks apstaroti audzēja skartie audi, bet veselie iespēju robežās netiks skarti.
Secinājumi
“Pateicoties intraoperatīvās staru terapijas iekārtas veiksmīgam pielietojumam Austrumu slimnīcā, pacientei vairs nebija nepieciešama staru terapija pēcoperācijas periodā, kas nodrošināja saudzīgāku ārstēšanu un vienlaikus būtiski saīsinās arī ārstēšanās laiku,” rezumē G. Rausis.
Operācija bija sarežģīta, taču, pateicoties rūpīgai plānošanai, tā ilga astoņas stundas. Pacientei pēcoperācijas periodā bija jušanas traucējumi, bet nu jau viņa var staigāt un pārvietoties bez ratiņkrēsla.
“Jāsecina, ka intraoperatīvā starotāja pielietojums padarīja šo operāciju drošāku, un tā arī ir inovatīvu tehnoloģiju jēga un pienesums. Jo, kad ķirurgs operē, visdrošāk ir, ja viņš ar aci redz, ko dara vai kas jādara. Ja redzēt nav iespējams, rodas stress. Lai būtu papildu drošība, multidisciplinārā sadarbībā veiksmīgi īstenojām jaunu operācijas metodi. Staru terapeiti un ķirurgi pētīs un apliecinās ieguvumus, jo audzēja ķirurģijā patlaban strādājam ar saukli – visu vai neko! Neslēpšu, ir liels gandarījums, ka spējām palīdzēt pacientei, vienlaikus apliecinot gan sadarbību, gan profesionalitāti, gan inovatīvu tehnoloģiju pielietojumu,” akcentē asociētais profesors A. Sīviņš.
