Augstas D vitamīna devas multiplās sklerozes klīniski izolēta sindroma gadījumā
Lai izvērtētu augstu devu holekalciferola monoterapijas efektivitāti attiecībā uz slimības aktivitātes samazināšanu pacientiem ar MS tipisku klīniski izolētu sindromu (KIS), tika veikts D-Lay MS pētījums. Tas bija paralēlu grupu, divkārtnepārredzams, nejaušināts, ar placebo kontrolēts pētījums 36 MS centros Francijā. Pacienti pētījumā tika iekļauti no 2013.gada jūlija līdz 2020.gada decembrim. Pētījumā tika iekļauti neārstēti pacienti ar KIS (kas ilga ne vairāk kā 90 dienas) vecumā no 18-55 gadiem, D vitamīna koncentrācija serumā bija mazāk kā 100 nmol/l un magnētiskās rezonanses (MR) attēldiagnostika galvas smadzenēm atbilda 2010.gada kritērijiem par divu vai vairāk perēkļu esamību vai perēkļu disemināciju telpā un oligoklonālo ķēžu esamību likvorā. Pacienti pēc nejaušības principa tika iedalīti 1:1 vai nu holekalciferola 100 000 IU grupā (n = 163) vai placebo grupā (n = 153), saņemot preparātu ik divas nedēļas 24 mēnešus ilgi. Pētījuma primārais iznākums bija slimības aktivitāte, definēta kā relapsa gadījums un/vai MR aktivitāte (jauni un/vai kontrastvielu krājoši perēkļi) 24 mēnešus ilgajā periodā. Papildu analizēti arī sekundārie iznākumi.
No 316 pētījumā iekļautajiem pacientiem (vidējais [IQR] vecums 34 [28-42] gadi; 70 % sievietes), primārajā analīzē tika iekļauti 303 pacienti (95,9 %), kas saņēma vismaz vienu devu pētījuma medikamenta un 288 (91,1 %) pilnībā pabeidza pētījumu. Slimības aktivitāti novēroja 94 (60,3 %) pacientiem D vitamīna grupā un 109 (74,1 %) pacientiem placebo grupā (draudu attiecība [HR] 0,66 [95 % TI 0,50-0,87]; p = 0,004) un vidējais laiks līdz slimības aktivitātei bija ilgāks D vitamīna grupā (432 dienas pret 224 dienām; log-rank p = 0,003).
Visi trīs sekundārie ar MR saistītie iznākumi ziņoja ievērojamas atšķirības par labu D vitamīna grupas pacientiem salīdzinājumā ar placebo: MR aktivitāte (89 pacientiem [57,1 %] pret 96 pacientiem [65,3 %]; HR 0,71 [95 % TI 0,53-0,95]; p = 0,02), jauni perēkļi (72 pacientiem [46,2 %] pret 87 pacientiem [59,2 %]; HR 0,61 [95 % TI 0,44-0,84]; p = 0,003) un kontrastu krājoši perēkļi (29 pacientiem [18,6 %] pret 50 pacientiem [34,0 %]; HR 0,47 [95 % TI 0,30-0,75]; p = 0,001). Visi desmit sekundārie klīniskie iznākumi neuzrādīja uz nozīmīgām atšķirībām, t.sk. attiecībā uz recidīvu, kas notika 28 pacientiem (17,9 %) D vitamīna grupā un 32 (21,8 %) placebo grupā. Rezultāti bija līdzīgi arī 247 pacientu apakšgrupā, kuri atbilda atjaunotajiem 2017.gada recidivējoši-remitējošas MS kritērijiem ārstēšanas/pētījuma sākuma brīdī.
Autori secina, ka holekalciferols 100 000 IU perorāli ik divas nedēļas ievērojami samazina slimības aktivitāti KIS un agrīnas recidivējoši-remitējošas MS gadījumā. Nepieciešams pētījumus turpināt, iekļaujot augstu devu D vitamīnu kā adjuvantu terapiju MS terapijai.
Avots: Thouvenot E, Laplaud D, Lebrun-Frenay C, et al. High-Dose Vitamin D in Clinically Isolated Syndrome Typical of Multiple Sclerosis: The D-Lay MS Randomized Clinical Trial. JAMA. Published online March 10, 2025. doi:10.1001/jama.2025.1604