Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Atkārtotas vizītes uzņemšanas nodaļā bērniem ar psihiskās veselības traucējumiem

Doctus
Atkārtotas vizītes uzņemšanas nodaļā bērniem ar psihiskās veselības traucējumiem
Pixabay.com
Tiek novērots, ka arvien vairāk pieaug atkārtotu vizīšu skaits uzņemšanas nodaļās saistībā ar psihiskās veselības traucējumiem bērniem. Lai labāk izprastu faktorus, kas ietekmē atkārtotas vizītes nepieciešamību, tika veikts kohortas novērojumu pētījums trīsdesmit astoņās ASV bērnu slimnīcu uzņemšanas nodaļās.

Pētījums notika laikā no 2015.gada oktobra līdz 2020.gada februārim, kohortā iekļaujot bērnus no 3–17 gadu vecumam, kas apmeklējuši uzņemšanas nodaļu saistībā ar psihiskās veselības traucējumiem. Primārais pētījuma iznākums bija atkārtots uzņemšanas nodaļas apmeklējums sešu mēnešu laikā kopš sākotnējās vizītes.

Novērošanas periodā kopā fiksētas 308 264 vizītes uzņemšanas nodaļā saistībā ar psihiskās veselības traucējumiem No tām 217 865 bija unikālās vizītes un 13,2 % pacientu uzņemšanas nodaļu apmeklēja atkārtoti. Ik gadu uzņemšanas nodaļu apmeklējumu skaits pieauga par 8 % (95 % TI 4,5–11,4) tieši saistībā ar psihiatriska rakstura problēmām, kamēr kopējā uzņemšanas nodaļas noslodze visu iemeslu dēļ pieauga tikai par 1,5 % gadā (95 % TI 0,1–2,9 %). Faktori, kas tika saistīti ar atkārotu uzņemšanas nodaļas vizīti bija psihiatriskās blakusslimības, nepieciešamība lietot neatliekamu psihofarmakoterapiju, valsts apdrošināšana un tas, vai attiecīgajā slimnīcā ir psihiatriskās aprūpes nodaļa. Visbiežāk nepieciešamība atkārtotai vizītei uzņemšanas nodaļā bija pacientiem ar psihotiskiem traucējumiem (riska attiecība [RA] 1,42; 95 % TI 1,29–1,57), impulsu kontroles traucējumiem (RA 1,36; 95 % 1,30–1,42) un psihiskās un neiroloģiskās attīstības traucējumi (RA 1,22; 95 % TI 1,14–1,30). Tajā pašā laikā pacienti ar vielu lietošanas atkarībām uzņemšanas nodaļās atkārtoti parādījās retāk (RA 0,60; 95 % TI 0,55–0,60).

Šā pētījuma autori aicina identificēt augsta riska psihiatrisku slimību pacientus, lai mazinātu gan slimnīcu cilvēkresursu noslodzi šo pacientu atkārtotu uzņemšanas nodaļas apmeklējumu dēļ, gan lai uzlabotu pacientu aprūpi, novēršot neatliekamas psihiatriskas palīdzības nepieciešamību nākotnē.

Avots: Cushing AM, Liberman DB, Pham PK, et al. Mental Health Revisits at US Pediatric Emergency Departments. JAMA Pediatr. Published online December 27, 2022. doi:10.1001/jamapediatrics.2022.4885

Saistītie raksti

Sākušies rekonstrukcijas darbi, lai izveidotu Bērnu muzeju – veselības pratības centru

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā (PSMVM) sākušies piebūves rekonstrukcijas darbi, lai 2027. gadā te durvis vērtu Bērnu muzejs – veselības pratības centrs. Tādēļ 7. februārī pēc veselības ministra Hosama Abu Meri aicinājuma norisinājās starpresoru tikšanās: klātesot kultūras ministrei Agnesei Lācei un Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārajai sekretārei Silvijai Amatniecei, tika meklēti sadarbības modeļi trim ministrijām un to pakļautības iestādēm, kas nodrošinātu veselība pratības apguvi skolās.

Doctus

Vai ar mūzikas palīdzību iespējams pretoties mentālam izsīkumam?

Mentāls izsīkums ir biopsiholoģisks stāvoklis, kuru inducē ilgstoši un nepārtraukti kognitīvi uzdevumi. Parasti mentāla izsīkuma gadījumā novērojam gan kognitīvās, gan fiziskās veiktspējas traucējumus. Stratēģijas, ar kurām novērst mentālu izsīkumu pētītas daudz. Kā viena no tādām varētu būt mūzikas klausīšanās. Tomēr tās efektivitāte uz cilvēka veikspēju mainās atkarībā no mūzikas veida un stila. Pētnieki sistemātiska pārskata veidā skaidroja, kā dažādi mūzikas veidi ietekmē mentālo izsīkumu un veiktspēju.

Doctus

Epilepsija grūtniecības laikā: neiropsihiskais bērna novērtējums sešu gadu vecumā

Pretepilepsijas medikamentiem ir potenciāli teratogēns efekts, to lietošana grūtniecības laikā var ietekmēt augļa neiroloģisko attīstību. Folātu lietošana grūtniecības iznākumus uzlabo, bet augstas devas literatūrā ziņo kā riskantas. ASV pētnieku komanda salīdzinājusi neiropsihisko stāvokli bērniem, kuru mātēm ir epilepsija (Mep) un mātēm, kam epilepsija nav (Mves). Analīzē ņemta vērā pretepilepsijas medikamentu ekspozīcija līdz trešajam grūtniecības trimestrim.

Doctus

Ādas izmaiņas pusaudžu vecumā

Pusaudžu vecums jeb tā dēvētā pubertāte ir cilvēka dzīves posms starp bērnību un pieaugušo vecumu, kad noris dažādas morfoloģiskas izmaiņas, mainās ķermeņa izskats (notiek bioloģiska nobriešana), indivīds nobriest psiholoģiski, psihoseksuāli un sociāli. Dermatoloģiskās problēmas pubertātes laikā saistītas ar hormonālām izmaiņām, galvenokārt androgēniem. Biežākās no tām ir akne, izteikta svīšana, problēmas galvas ādā, piemēram, seborejisks dermatīts. [1]

G. Bērziņa, E. Sālījuma
Lasītākais Doctus.lv

Sieviete pēc menopauzes. Tas nav tikai izaicinājumu laiks

Sieviešu veselība menopauzes gados arvien vairāk tiek atzīta par globālu veselības prioritāti, jo tieši šajā periodā sievietes ir vērā ņemama sabiedrības daļa — arī Latvijā sieviešu īpatsvars pēc 42 gadu vecuma pārsniedz vīriešu. Tāpēc būtiski vērst gan pašu sieviešu, gan visas sabiedrības uzmanību uz veselības aspektiem un slimību profilaksi. [2] Menopauze ir fizioloģisks sarežģītu hormonālu izmaiņu periods, un tas ir nozīmīgs posms pacienšu uzraudzībā, jo hormonālie procesi, kad pazeminās dzimumhormonu līmenis, ietekmē ne tikai reproduktīvo sistēmu, bet arī citas ķermeņa funkcijas. [9]

E. Pumpure, I. Tonne, J. Vrubļevska

Specifiski nāves cēloņi pacientiem ar metabolo disfunkciju saistītu steatohepatisko aknu slimību

Pacientiem ar metabolo disfunkciju saistītu steatohepatisko aknu slimību (MASLD) ir ievērojami augstāks risks mirt no gandrīz visiem galvenajiem nāves cēloņiem. Visizteiktākie relatīvie riski novēroti hepatocelulārai karcinomai (HCC) un ar aknu saslimšanām saistītai mirstībai, savukārt augstākie absolūtie mirstības rādītāji – no ne-HCC vēža un sirds un asinsvadu slimībām.

Doctus

Kas ir kalprotektīns? Tā loma iekaisīgu zarnu slimību ārstēšanā

Kalprotektīns ir kalciju saistošs proteīns, ko audu iekaisuma gadījumā ražo neitrofilie leikocīti un monocīti. Kalprotektīnu atklāja 20. gadsimta 80. gados. Mūsdienās kalprotektīna līmeņa noteikšanu fēcēs plaši lieto iekaisīgu zarnu slimību (IZS) diagnostikā un pacientu novērošanā. Ar laboratoriskās analīzes metodēm to var izmērīt dažādos bioloģiskajos šķidrumos: asinīs, siekalās un urīnā. Vairāki pētījumi apstiprina kalprotektīna līmeņa serumā korelāciju ar autoimūnām slimībām. Kalprotektīns fēcēs ir specifisks marķieris IZS diagnostikā. [9]

V. Mokricka, A. Puķītis, A. Anufrijeva

Sāpes sprandā — zināmais un joprojām izaicinošais. Cervikalģija un cervikokranialģija

Raksta auditorija — galvenokārt ģimenes ārsti, taču ikdienas praksē sāpes sprandā un ar tām saistītās galvassāpes kļūst par īstu izaicinājumu arī neirologiem un citu specialitāšu ārstiem. Aplūkojam lielākoties tieši sprandu un plecu joslu, ne tik daudz kakla priekšējās daļas sāpes, apkopojot gan personīgo pieredzi, gan literatūras datus. Raksts sadalīts divās daļās: spranda sāpes (skartais līmenis C5—Th1) un cervikogēnas galvassāpes (C1—C4).

R. Plotniece, I. Zaharevska

HOPS komplikācijas. Pulmonāla hipertensija, elpošanas mazspēja un pneimotorakss

Doctus februāra numurā ieskatījāmies nelielā HOPS komplikāciju daļā, lielāko uzsvaru liekot uz HOPS paasinājuma atpazīšanu un ārstēšanu. Šajā numurā plašāks ieskats pulmonālās hipertensijas (PH) un hroniskas elpošanas mazspējas radītajos izaicinājumos. Raksta noslēgumā torakālā ķirurga skaidrojums par ķirurģisku komplikāciju radīto slogu HOPS pacientiem, kā arī ģimenes ārsta skatījums uz ikdienas sadarbību un līdzestību.

K. Ščerbakovs, D. Matīsa, L. Terjajeva, A. Špaks

Vidukļa apkārtmērs vīriešiem: ar aptaukošanos saistīta vēža attīstības riska prognostisks rādītājs

ĶMI nenodrošina informāciju par pacienta tauku distribūciju ķermenī, kamēr vēdera apkārtmērs palīdz novērtēt potenciālu abdominālu aptaukošanos. Zviedru pētnieki secinājuši, ka vēdera apkārtmēra mērījumi vīriešiem salīdzinājumā ar ĶMI ir labāks marķieris ar aptaukošanos saistīta vēža attīstības riska noteikšanā.

Doctus

Hipertensijas ārstēšana vienā tabletē: tikai praktisks nolūks vai tomēr klīnisks ieguvums?

Kardiovaskulāras slimības (KVS) ir vadošais saslimstības un mirstības cēlonis visā pasaulē. Tās ir atbildīgas par aptuveni 1/3 nāves gadījumu globāli. Neskatoties uz plaši pieejamām rekomendācijas artreriālās hipertensijas skrīningā, diagnostikā un pārvaldībā, liela daļa pacientu paliek nediagnosticēti vai neārstēti. Zema līdzestība gan dzīvesstila izmaiņām, gan antihipertensīvo medikamentu lietošanai ir nozīmīgs faktors sliktai asinsspiediena kontrolei.

Doctus

Dr. SANDA REINIKA, ginekoloģe. Dzīves slīpējums

Ir piektdienas pēcpusdiena, un Rīgas 1. slimnīcas Ginekoloģijas nodaļā valda rāms miers. Citādi ir darbdienu rīti. “Nekādas rīta kafijas. Kā pārkāpju savas karaļvalsts slieksnim, zinu, cikos pacients ir operāciju zālē, komanda ir gatava darbam,” saka nodaļas vadītāja Dr. SANDA REINIKA. Dakterei ir silta, iedrošinoša balss, un sarunā viņa vairākkārt uzsver, cik ārsta darbā būtiski redzēt ne tikai medicīnisko problēmu, bet arī to, kas aiz pacienta ārējās maskas.

D. Ričika
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U