ASV rekomendācijas aspirīna lietošanai primārā sirds veselības profilaksē
Lai atjaunotu savas 2016.gada rekomendācijas, ASV Profilakses dienestu darba grupa (USPSTF) veica sistēmisku pārskatu par aspirīna efektivitāti kardiovaskulāro notikumu riska (miokarda infarkts, insults) mazināšanā, kā arī kardiovaskulārās un visu iemeslu mirstības samazināšanā pacientiem bez iepriekš zināmas kardiovaskulārās slimības. Kā pētījuma populācija bija izvēlēti pieaugušie 40 gadi un vairāk bez kardiovaskulāras slimības pazīmēm un simptomiem un zināmas sirds–asinsvadu slimības (t.sk.miokrda infarkta vai insulta) un kuriem nav paaugstināts asiņošanas risks (t.sk. anamnēzē nav kuņģa–zarnu trakta čūlas, nesena asiņošana vai medicīnisks stāvoklis/medikamentu lietošana, kad raksturīgs augsts asiņošanas risks).
USPSTF pēc pētījumu analīzes ar vidēju ticamību secina, ka aspirīna lietošana primārā kardiovaskulāru notikumu profilaksē pieaugušajiem vecumā no 40–59 gadiem ar 10 % risku 10 gadu laikā attīstīties kardiovaskulāram notikumam ir ar mazu klīnisku ieguvumu. Tajā pašā laikā aspirīna primāra profilakse pieaugušajiem virs 60 gadu vecuma un 10 % risku 10 gadu laikā attīstīties kardiovaskulāram notikumam ir bez klīniska ieguvuma.
Tāpēc USPSTF rekomendē aspirīna profilaksi pieaugušajiem no 40 līdz 59 gadiem apsvērt individuāli, no tā lielāks ieguvums būs pacientiem, kas ir līdzestīgi un nav ar paaugstinātu asiņošanas risku (C rekomendācija). Tikmēr pacientiem 60 gadi un vairāk aspirīna lietošana primārā profilaksē nav jāapsver (D rekomendācija).
Avots: US Preventive Services Task Force. Aspirin Use to Prevent Cardiovascular Disease: US Preventive Services Task Force Recommendation Statement. JAMA. 2022;327(16):1577–1584. doi:10.1001/jama.2022.4983