Aspirīns sekundārā kardiovaskulāro slimību profilaksē dažāda ienākumu līmeņa valstīs
Analīze tika veikta kopumā 51 valstī – gan zema, gan vidēja, gan augsta ienākumu līmeņa. Lai iegūtu datus par aspirīna lietošanas paradumiem, organizēta aptaujas anketa, ko saņēma pētījuma dalībnieki laikā no 2013.–2020.gadam. Aptaujas anketā tika iekļauti jautājumi par kardiovaskulāro veselību (t.sk. zināmajām slimībām), kā arī aspirīna lietojumu. Pētījuma dalībnieki bija pieaugušie bez grūtniecības vecumā no 40–69 gadiem. Pētījuma mērķis bija noskaidrot pētījuma dalībnieka paša ziņoto aspirīna lietojumu sekundārai kardiovaskulārās veselības profilaksei.
Pētījumā kopā piedalījās 124 505 indivīdi. Vidējais vecums bija 52 gadi (IQR 45–59), 50,5 % sievietes. No visiem pētījuma dalībniekiem 10 589 ziņoja par kādu kardiovaskulāru slimību (8,1 % [95 % TI 7,6–8,6 %]). Starp šiem pacientiem ar kādu kardiovaskulāru slimību aspirīnu sekundārai profilaksei lietoja 40,3 % (95 % TI 37,6–43,0 %). Ja aspirīna lietojumu analizēja pēc valstu ienākuma līmeņa, tad aspirīnu sekundārai profilaksei zema ienākumu līmeņa valstīs lietoja 16,6 % (95 % TI 12,4–21,9 %), vidēji zema ienākumu līmeņa valstīs 24,5 % (95 % TI 20,8–28,6 %), vidēji augsta ienākumu līmeņa valstīs 51,5 % (95 % TI 48,2–54,0 %) un augsta ienākumu līmeņa valstīs 65,0 % (95 % TI 59,1–70,4 %).
Pētījuma autori secina, ka aspirīna lietošana sekundārā profilaksē ir nepietiekama, īpaši zemu ienākumu līmeņa valstīs.
Avots: Yoo SGK, Chung GS, Bahendeka SK, et al. Aspirin for Secondary Prevention of Cardiovascular Disease in 51 Low-, Middle-, and High-Income Countries. JAMA. 2023;330(8):715–724. doi:10.1001/jama.2023.12905